Veltas pīrāgi ir īpaši – plānumplānu mīklas kārtiņu, bagātīgu pildījumu un smuki kā tādi jaundzimuši kaķēniņi. Par šiem pīrāgiem droši var teikt – sulīgi un atkarību raisoši.
Katru reizi slavēju pīrāgus, apvaicājos par recepti, bet gandrīz vienmēr saņēmu atbildi – jā, vecmāmiņai Veltai bija īpašā recepte! Un viss! Nekādu "es tev nosūtīšu" vai "pamēģini tu arī" vai aicinājums uz meistarklasi. Skaidra lieta – dzimtas mantojums! Vērtība, ko nevar dāļāt katram fanam!
Šogad vienkārši uzrakstīju Solvitai, ka tā vairs nespēju, ka man vajag Veltas recepti! Galu galā cepšu Solvitas brālēnam un viņa bērniem! Un man taču Veltas mazmazmeitai arī jānodod tālāk šī prasme! Tas nekas, ka pagaidām viņu interesē tikai ar olu apsmērēt pīrāgus.
Un tā Veltas vārda dienā mēnesi pirms Ziemassvētkiem tas notika – pīrādziņu meistarklase,