Kāpēc ķirbis pelnījis vietu tavā ēdienkartē?

Rudens laiks – ķirbju laiks! Ķirbi mēdz pamatoti dēvēt par lielāko un vērtīgāko ogu, kas no mizas līdz sēklām sniedz patiesu labumu mūsu organismam, saka sertificēta uztura speciāliste L. Sondore. Ķirbis garšas ziņā ir ļoti laba daudzu ēdienu sastāvdaļa, tas papildina teju ikvienu ēdiena recepti, nedominē ar savu garšu, bet piešķir krāsu, apjomu un tumīgumu.

Kas vērtīgs ķirbī?

Ķirbī atrodami daudzi vitamīni un minerālvielas – tas mūsu organismu papildina ar A, K, E, C, B6 vitamīnu, dzelzi, kāliju, magniju, fosforu, varu, beta karotinoīdiem, kas ir spēcīgi antioksidanti, rūpējas par veselību kopumā un pasargā mūsu šūnas no brīvo radikāļu iedarbības, stāsta uztura speciāliste.

Turklāt ķirbis satur šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas. Ķirbja mīkstuma pamatmasā ir pektīnvielas, kas ir šķiedrvielas. Tās labvēlīgi iedarbojas uz zarnu traktu. Pektīnvielas rūpējas, lai no organisma tiktu izvadīti nevēlamie savienojumi, kā arī lai nepaaugstinātos cukura un holesterīna līmenis. Regulāri ēdot šķiedrvielām bagātus produktus, normalizējas vēdera izeja un uzlabojas pašsajūta.

Klīniskā farmaceite I. Priedniece norāda, ka papildus lielajam šķiedrvielu daudzumam ķirbī ir daudz ūdens, kas kopumā padara to par pārtikas produktu ar zemu kaloriju saturu. Papildus jau nosauktajiem vitamīniem un minerālvielām ķirbī ir arī folijskābe, luteīns un zeaksantīns. Ķirbju aktīvo vielu sastāvs noder imūnsistēmas stiprināšanai, redzes, sirds un asinsvadu sistēmas, ādas un gļotādu veselībai. Ķirbjiem dzelteno vai oranžo krāsu dod beta karotīns – jo ķirbja krāsa ir košāka un izteiktāka, jo vairāk tā sastāvā beta karotīna. Ķirbis palīdz arī aizcietējumu gadījumā, jo veicina vēdera izeju. Tam piemīt urīnu un žulti dzenoša darbība, turklāt tas stiprina urīnceļu muskulatūru.

Vērtīgās ķirbju sēklas

Mūsu organismam svarīgās vielas satur ne vien pats ķirbis, bet arī tā sēklas, kas ir bagātas ar eļļu, olbaltumvielām, minerālvielām – cinku, selēnu, magniju, varu, dzelzi, kā arī E vitamīnu, karotinoīdiem, aminoskābēm, flavonoīdiem un fitosteroliem, saka BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Ķirbju sēklām piemīt pretiekaisuma un urīndzenošas īpašības, tās izmanto arī kā attārpošanas līdzekli, pie urīna nesaturēšanas, prostatas saslimšanu gadījumā, kā žultsdzenošu un diurētisku līdzekli.

Ķirbju sēklu pulveri vai ekstraktu izmanto uztura bagātinātājos, kas paredzēti vīriešu veselībai, kā arī prostatas un urīnpūšļa veselībai kopā ar vitamīniem, minerālvielām un citiem ārstniecības augu ekstraktiem. Tāpat no ķirbju sēklām iegūst eļļu, kas ir bagāta ar polinepiestinātajām Omega-6 taukskābēm. Tā satur arī E vitamīnu, cinku, selēnu un karotinoīdus un ir pieejama ne tikai šķidrā veidā, bet arī kapsulās. Ķirbju sēklu eļļu preparātos parasti kombinē kopā ar zivju eļļu, olīveļļu, upeņu sēkliņu eļļu. Tā labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, imūnsistēmu, aknu, redzes, prostatas un urīnpūšļa veselību. Turklāt šo eļļu izmanto arī kosmētiskajos līdzekļos – matu un ādas kopšanai. Taču to var izmantot arī salātu un citu auksto ēdienu pagatavošanā, taču to nekarsē!

Kā ķirbi vislabāk iekļaut uzturā?

Lai ķirbis sniegtu patiesu labumu veselībai, nepietiks vien ar ķirbju kēksiņa baudīšanu! Ķirbis savā ēdienkartē ir jāieplāno regulāri – tad jūs rūpēsieties arī par savu acu, ādas, sirds un asinsvadu veselību, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Taču, lai izmantotu ķirbi kā mazkaloriju piedevu ēdienam, nepanējiet to un pievienojiet tam daudz miltu, cukura un tauku! 100 grami ķirbja satur vidēji 90 % ūdens, 1,2 gramus olbaltumvielu, 0,1 gramu tauku, 2,2 gramus ogļhidrātu un 24,6 kcal. Iespējams, ka uz šo oranžo ogu būtu jāpaskatās kā uz vērtīgu veselības veicinātāju un jāiekļauj rudens un ziemas sezonā savā ēdienkartē regulāri.

Ikdienā gatavojiet ķirbi zupās – pievienojiet gabaliņos sagrieztu ķirbi pirms gatavošanas beigām. Gatavojiet ķirbi biezzupās – tas labi saderēs ar papriku, sīpoliem, tomātiem, lēcām, šķeltajiem zirņiem vai kartupeļiem, olīveļļu. Izteiktākai garšai apcepiet ķirbi cepeškrāsnī kopā ar citām saknēm, garšsaknēm, svaigu rozmarīnu, timiānu, ķimenēm un tad gatavojiet biezzupas! Gatavošanas laikā būs nelieli vitamīnu zudumi, taču tādi ir visiem produktiem termiskās apstrādes laikā.

Ēdiet ķirbi svaigajos salātos kopā ar selerijas sakni, puraviem, skābākas šķirnes āboliem, dzērvenēm, brūklenēm. Papildiniet salātus ar labas kvalitātes olīveļļu, ķirbju sēklu, linsēklu vai citu eļļu vai jogurtu, skābo krējumu pēc izvēles.

Spiediet ķirbju sulu un papildiniet to ar eļļu. Ķirbju sulai ir neitrāla garša, un tā labi saderēs ar citiem dārzeņiem.

Izmēģiniet pagatavot spageti ar ķirbi, kas ir ovālas formas un izcepts cepeškrāsnī ar ķiplokiem, sāli un olīveļļu, – tas garšos izcili.

Izmantojamas arī ķirbju mizas?

Uzturā var lietot arī ķirbju mizas, saka uztura speciāliste L. Sondore. Cepamos ķirbjus pirms gatavošanas nemizo, bet cep un ēd ar mizu. Ķirbju mizas dabīgi satur želatīnu, kas organismā veicina skrimšļu atjaunošanos un darbojas kā dabīgs glikozamīns. Lai tas tā būtu realitātē – ķirbji un to miza uzturā jālieto regulāri, ik dienas, nevis kampaņveidīgi. Šim nolūkam ķirbju mizas var sagatavot katrs pats mājās – mizas izžāvē cepeškrāsnī vai dārzeņu žāvētājā un samaļ. Lieto ik dienas pie ēdieniem.

Ķirbja uzglabāšana

Ja pēc gatavošanas paliek pāri ķirbis – sautēts, svaigs, gabaliņos, to var uzglabāt saldētavā un izmantot pēc nepieciešamības, iesaka uztura speciāliste L. Sondore. Mazuļu vecāki šādi var uzglabāt ķirbi mazuļa biezenīšiem.

Veseli ķirbji ir jāglabā sausā, vēsākā vietā. Ierasts ir ķirbjus uzglabāt uz skapjiem, bet tieši tur ir siltākā vieta istabā. Labāka izvēle būtu uz grīdas.