D vitamīns tava ledusskapja plauktos: kādos produktos to meklēt?

FOTO: Depositphotos

Rudens ir ieskrējies, un liela daļa no mums sāk domāt, kā noturēt savas vasaras laikā uzkrātās vitamīnu rezerves normā visas ziemas garumā. Gaišo diennakts stundu un saulaino dienu kļūst mazāk, tāpēc vairāk der aizdomāties par D vitamīnu.

D vitamīns ir neatņemama cilvēka organisma sastāvdaļa. Tas ieņem būtisku lomu brīdī, kad tiek runāts par veseliem zobiem, stipriem kauliem un attīstītiem muskuļiem.

Arī emocionālo stāvokli šis vitamīns var ietekmēt, vairāk gan tieši tā trūkums. Reizēm nevis tieši lietus ir vainīgs pie nomāktības rudenī, bet gan saulaino dienu trūkums un D vitamīna līmeņa samazināšanās.

Tomēr ar pareizajiem produktiem situāciju var uzlabot. Un, nē, nav runa par stresa un nomāktības apēšanu, bet gan par pielāgotu ēdienkarti gada vēsajos mēnešos, lai vismaz kādu daļu D vitamīna diennakts devas uzņemtu, sabalansējot uzturu.

Dažādi pētījumi uzrāda, ka pieaugušam cilvēkam, kuram nav konstatēts D vitamīna deficīts,

profilaktiskos nolūkos dienas laikā būtu jāuzņem 800-1000 starptautiskās vienības jeb SV (IU - International units).

Produktu augšgalā ierindojas lasis un līdzīgas treknās zivis. Vienā porcijā laša jeb 100 gramos ietilpst aptuveni 526 SV D vitamīna, kas ir vairāk nekā puse no diennaktī ieteicamās devas. Un nevar noliegt, šīs zivis arī fantastiski garšo, tātad divi zaķi ar vienu šāvienu. Te gan slēpjas viens āķis,

tik liels D vitamīna daudzums ir tikai savvaļā augušajām zivīm, mākslīgi audzētajās tas ir aptuveni uz pusi mazāks.

Šajā zivju sarakstā savu vietu atrod arī konservēts tuncis, skumbrijas un sardīnes. Arī šādi apstrādātas šīs zivs 100 gramos var rast aptuveni 250 SV D vitamīna.

Produkts, kas atrodams teju katrā ledusskapī, ir olas. Ja runājam par D vitamīnu, tad īpaši jāizceļ tieši olu dzeltenums. Vienā olas dzeltenumā ir aptuveni 5% no dienā nepieciešamās devas, bet 100 gramos tie jau ir vidēji 15% - tādas kārtīgas brokastis sanāk. Arī te mazais āķis: vērtīgāki olu dzeltenumi būs tām vistiņām, kas redz sauli, nevis audzētas tumšos būros, tāpēc der pievērst uzmanību tam, kādu olu paciņu liec savā iepirkumu grozā.

D vitamīns ir atrodams arī dabīgā govs pienā (ar nosacījumu tādu pašu kā vistām – tās ganījušās pļavās), šitaki sēnēs, liellopa un jēra aknās.

Veikalu plauktos ir atrodami arī produkti, kas ir īpaši bagātināti ar D vitamīnu, un tiem noteikti der pievērst uzmanību. Tādi produkti ir, piemēram,

piens (arī augu izcelsmes), apelsīnu sula, sviests, margarīns brokastu pārslas, jogurts un vegānu iecienītais tofu.

Svarīgi ir apzināties, ka ar uzturu vien diennaktī nepieciešamo devu nodrošināt īsti nebūs iespējams, tāpēc labākā izvēle būs doties pie speciālista, noteikt savu D vitamīna līmeni un atbilstoši tam gan sabalansēt ēdienkarti, gan doties pēc iespējas vairāk ārā saulainajās dienās, gan, ja nepieciešams, papildināt uzturu ar, piemēram, mencu aknu eļļu vai kādu koncentrētāku D vitamīna preparātu.

Raksts tapis sadarbībā ar "Valentis Pharma".

Uz augšu
Back