Kategorijas

Recepšu kolekcijas

Asaris

Maz ir tādu ūdeņu, kur nemājotu asari. Tā ir rijīga zivs, kas gandrīz vienmēr dzīvo baros. Vislabprātāk tie dzīvo ezeros ar tīru, dzidru ūdeni. Lielākie parasti uzturas dziļās bedrēs un atstāj tās tikai, meklējot barību. Mazie un vidējie asarīši, sagrupējoties baros pēc vecuma, uzturas ar niedrēm un ūdensaugiem aizaugušos līčos, bieži sastopami pie pāļiem, tiltiem, ūdenī sakritušiem kokiem. Asari mīl uzturēties pie stāviem, nobrukušiem krastiem, kas apauguši ar kokiem, kuru zari pārkārušies ūdenim, bet saknes stiepjas ūdenī. Labprāt tie uzturas arī starp siekstu un lielu akmeņu sanesumiem, atvaros lejpus aizsprostiem, bedrēs un upē vai ezerā ieplūstošu upīšu ietekās. Upēs tie izvēlas vietas ar ļoti lēni plūstošu straumi- līčus ar ūdenszālēm un ūdenī augošiem krūmiem, kuros var paslēpties un uzglūnēt mazajām zivtiņām. Asaris ir plēsīga zivs. Mazuļa stadijā pārtiek no planktona, bet pieaudzis barojas ar zivju ikriem, odu kāpuriem, tārpiem un zivju mazuļiem. Labvēlīgos apstākļos pieaudzis asaris var sasniegt 2 kg svaru, reti- 4 kg. Mūsu ezeros asaru vairums ir sīki un sver 50…100 g. Piecus gadus vecs asaris sver apmēram 200 g. Asarim ir dzeltenīgi zaļa krāsa ar dažām tumšām šķērssvītrām, spilgti sarkanas vai oranžas apakšējās spuras.

Asaru barošanās norisinās ļoti dzīvi. Tie barā uzbrūk sīkām zivtiņām, kuras bieži vien kā spožs vēdeklis izlec no ūdens, norādīdamas vietu, kur meklējami asari.

www.ndg.lv

Atpakaļ