:format(webp)/nginx/o/2025/03/07/16700805t1hc080.jpg)
Ir pagājuši divi pilni mēneši kopš 2025. gada sākuma. Kopš laika, kad daudzi no mums apņēmās dzīvot labāk – ēst veselīgāk, vairāk kustēties. Bet vai šīs apņemšanās joprojām ir spēkā?
Ir pagājuši divi pilni mēneši kopš 2025. gada sākuma. Kopš laika, kad daudzi no mums apņēmās dzīvot labāk – ēst veselīgāk, vairāk kustēties. Bet vai šīs apņemšanās joprojām ir spēkā?
Kā liecina Wolt dati, šā gada janvārī un februārī picu pasūtījumu skaits pieaudzis par 27%. Psiholoģe Zane Heniņa skaidro, kāpēc ilgtermiņā savus mērķus bieži vien nerealizējam un kā veidot noturīgus ieradumus.
Kāpēc atsakāmies no saviem mērķiem?
Psiholoģe Zane Heniņa norāda, ka vairums cilvēku no savas Jaunā gada apņemšanās atsakās jau pirmajos trīs mēnešos. “Viens no galvenajiem iemesliem ir pārāk krasas pārmaiņas un nereālistiski mērķi. Piemēram, pilnīga atteikšanās no saldumiem vai solījums sportot katru dienu var būt grūti īstenojams, un neveiksmes izjūta mazina motivāciju. Pakāpeniska pieeja un sasniedzami mērķi ir daudz efektīvāki,” skaidro Z. Heniņa.
Viņa piebilst, ka svarīga ir arī iekšējā motivācija. “Piemēram, ja mūsu apņemšanās ēst veselīgāk ir tikai līdzeklis izskata uzlabošanai, nevis veids, kā parūpēties par savu veselību un justies labāk, tas var novest pie pretēja efekta – emocionālas ēšanas un motivācijas zuduma,” uzsver psiholoģe.
Kā veidot noturīgus ieradumus?
Lai veselīgs dzīvesveids kļūtu par ikdienas sastāvdaļu, psiholoģe iesaka sākt ar mazām, ilgtspējīgām izmaiņām. “Paradumi neveidojas vienā dienā. Labāk sākt ar nelieliem soļiem, piemēram, pievienot vienu veselīgu maltīti dienā vai sportot pāris reizes nedēļā. Redzot progresu, būs vieglāk turpināt ar apziņu, ka tas ir iespējams. Arī viens mazs solis pareizajā virzienā jau ir daudz!” iedrošina psiholoģe Zane Heniņa.
Kā norāda Wolt Baltijā vadītājs Mantas Lomsarģis, Latvijas iedzīvotāju izvēles ievērojami atšķiras no kaimiņiem: “Kamēr Lietuvā un Igaunijā picu un burgeru pasūtījumu skaits ievērojami samazinājies (attiecīgi 26% un 40%), Latvijā tieši pretēji – cilvēki aukstajos ziemas mēnešos biežāk izvēlējušies sevi iepriecināt ar sātīgāku maltīti. Tas ir saprotams – ēdiens ne tikai sniedz enerģiju, bet arī rada svētku sajūtu.