Ar vietējās ražas labumiem pretī stiprākai imunitātei. Uztura speciālistes padomi

Kādus vietējos vitamīnu avotus – augļus, dārzeņus un sakņaugus – iekļaut savā ēdienkartē, lai parūpētos par imunitāti rudens laikā, skaidro “Maxima Latvija” kopā ar uztura speciālisti Lizeti Pugu.

“Cilvēka imunitāti var salīdzināt ar domino kauliņiem – katra mazā detaļa ietekmē kopējo veselības stāvokli. Tāpēc, lai uzlabotu savu labsajūtu un stiprinātu imunitāti, ir būtiski pievērst uzmanību ne tikai uzturam, bet arī atpūtai un mentālajam stāvoklim. Rudens piedāvā lielisku iespēju bagātināt savu diētu ar sezonālajiem dārzeņiem un augļiem no vietējiem ražotājiem. Iekļaut rudens veltes savā ēdienkartē ir ļoti viegli, jo tās var ēst gan svaigas, gan pagatavot siltajos ēdienos, kā, piemēram, zupās un buljonos. Šie ēdieni ir tradicionāli un ļoti vērtīgi, nodrošinot organismam minerālvielu daudzveidību,” stāsta uztura speciāliste Lizete Puga.

Rudens dārzeņi ar augstu vitamīnu saturu

Ķirbis. Pasaulē lielākā oga ir bagāta ar A vitamīnu un karotīnu. Tā veicina zarnu darbību, uzlabo mikrofloru un palīdz kontrolēt holesterīna līmeni. Ķirbju daudzveidība ļauj katram atrast sev piemērotāko garšu. Izmantojama uzturā ir ne tikai ogas mīkstā daļa, bet arī ziedi, kurus var ēst gan svaigus, gan ceptus, gan tvaicētus kā piedevu pamatēdienam, un ķirbja sēklas var ar uzturvielām papildināt salātus vai zupas.

Kāposts. Šis dārzenis ir bagāts ar balastvielām, C vitamīnu un kāliju, kas palīdz uzturēt optimālu šķidruma līdzsvaru organismā un mazināt tūsku, kā arī veicina gremošanas procesus. Piemēram, Briseles kāposti lieliski papildina pamatēdienus, puķkāposts ir garšīga un veselīga uzkoda, bet galviņkāposti un lapu kāposti ir lieliska bāze salātiem.

Kolrābis. Tas tiek dēvēts par “ziemeļu citronu”, jo tajā ir daudz C vitamīna, turklāt vairāk nekā pašos citrusaugļos. C vitamīns atbalsta imūnsistēmu un ir lielisks antioksidants. Visgaršīgākie un sulīgākie ir mazie kolrābji, kuru vidējais diametrs ir 6 – 7 cm. Tos var baudīt gan svaigus, pievienojot salātiem, gan ceptus kā piedevu mērcēm vai sautējumiem.

Bietes. Šie dārzeņi, kā arī to lapas, ir izcils C vitamīna un citu antioksidantu avots, kas palīdz veicināt dzelzs uzsūkšanos un uzlabo hemoglobīna līmeni asinīs. Tomēr jāņem vērā, ka augu valsts produktos dzelzs uzsūkšanās ir ierobežota, taču bietes izceļas ar augstu magnija saturu, kas ir lieliski piemērots nervu uzbudinājuma un pārslodzes mazināšanai. Bietes var vārīt zupās, ēst svaigas salātos vai ceptas kopā ar citiem dārzeņiem.

Dārzeņu gatavošana

Vislielāko vitamīnu daudzumu no rudens veltēm var iegūt, ja tās uzturā lieto svaigā veidā, jo termiskās apstrādes laikā daļa vitamīnu tiek zaudēta. Tomēr, lai gan vitamīnu daudzums samazinās, citas organismam nepieciešamās uzturvielas kā ogļhidrāti, olbaltumvielas un tauki paliek nemainīgi, tāpēc labāk savā diētā ir miksēt gan svaigus, gan apstrādātus dārzeņus, kas palīdzēs arī rudens laikā stiprināt imunitāti. Saldēti produkti ir lieliska alternatīva – ja izvēlies savas rudens veltes saldēt, tad atceries, ka tās ir jāatkausē lēnām un nevajag atkārtoti saldēt.

Gadījumā, ja kāda rudens velte īpaši negaršo, bet joprojām gribas uzņemt tajā esošos vitamīnus, mēģiniet to iekļaut savos ēdienos nelielos daudzumos vai kombinēt ar citiem produktiem. Piemēram, rīvētu kabaci var pievienot kotletēm, mērcēm vai zupām. Tāpat dārzeņus un augļus var kombinēt, lai izveidotu svaigus un vitamīniem bagātus kokteiļus.

Lūk, kombinācijas, kuras ir vērts izmēģināt:

• Burkāns, apelsīns un ingvers;
• Ķirbis un pastinaks;
• Ziedkāposts un kartupelis;
• Zaļie zirnīši un ziedkāposti.