/nginx/o/2023/05/03/15295610t1h0de0.jpg)
Mazāk saldinātu gāzēto dzērienu, mazāk cukura, pietiekami daudz ūdens, pēc iespējas vairāk zaļumu, dārzeņu, augļu un ogu, “nē” ātrajām uzkodām – tie ir galvenie veidi, kā Latvijas iedzīvotāji cenšas uzlabot savus ēšanas paradumus, uz ko norādījuši vairāk nekā 50% respondentu aptaujā.*
Tāpat cilvēki cenšas nelietot veikalā nopērkamos pusfabrikātus, samazināt sāls patēriņu un neēst pirms gulētiešanas.
Vislielākās grūtības ikdienas paradumos cilvēkiem sagādā pietiekams ūdens un dārzeņu un augļu patēriņš.
Puse aptaujāto Latvijā atzīst, ka viņiem neizdodas ievērot ieteikumu dienā izdzert apmēram divus litrus ūdens. 46% gan norāda, ka viņi kopumā ievēro šo paradumu. Biežāk ieteicamo šķidruma daudzumu ikdienā patērē vīrieši un tie, kuri savu ikdienas uzturu uzskata par kopumā veselīgu.
Tikai nedaudz vairāk kā trešdaļa iedzīvotāju (39%) ik dienas apēd ieteicamo augļu un dārzeņu daudzumu.
Lietuviešiem un igauņiem ar šīs veselīga uztura rekomendācijas ievērošanu veicas labāk (attiecīgi 45% un 43%). Augļus un dārzeņus biežāk ēd sievietes, gados vecāki cilvēki (65–75 gadi), kā arī tie, kuriem ir lielāki ienākumi, un tie, kuri savu ikdienas uzturu uzskata par kopumā veselīgu.
“Pietiekama ūdens dzeršana un gana liels augļu un dārzeņu patēriņš ikdienā ir tie paradumi, par kuru ievērošanu uztura speciālisti atgādina ļoti bieži. Arī Rimi cenšas veicināt prātīgas pircēju izvēles un skaidrot, kādus ieguvumus veselībai var dot sabalansēts, vērtīgs uzturs. Svaigi augļi un dārzeņi, pilngraudu produkti, liesa gaļa un zivis, vērtīgas eļļas un citi ikdienā nepieciešami produkti ir rūpīgi pārdomāti arī mūsu sortimentā, lai tie būtu pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam,” saka Inga Bite, Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja.
Galvenokārt latviešus patērēt vairāk augļu un dārzeņu motivē atlaides vai zemākas cenas augļiem un dārzeņiem veikalos (55%),
turklāt līdzīga situācija vērojama arī pārējās Baltijas valstīs. Tāpat pamudinājums ir labākas kvalitātes augļu un dārzeņu piedāvājums veikalu plauktos (44%) un rūpes par savu veselību vai ārstu ieteikumi (22%). Apmēram katrs desmitais uzskata, ka jau tagad ēd pietiekami daudz augļu un dārzeņu. Turklāt vairāk nekā puse aptaujāto (53%) norādījuši, ka atteikšanās no augļiem, dārzeņiem vai citiem veselīgiem produktiem nav veids, kā ietaupīt naudu.
Sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina saka – būtu ieteicams ieturēt trīs pamatmaltītes, jo rekomendācija ēst bieži un mazās porcijās ir gana novecojusi un to biežāk i rekomendē cilvēkiem ar veselības problēmām, piemēram, ar gremošanas trakta traucējumiem: “Strukturēts dienas un maltīšu režīms – trīs maltītes dienā – veicina labāku glikozes un tauku vielmaiņu organismā, cilvēks labāk izprot sāta un izsalkuma sajūtu.
Ieturot maltītes, vēlams turēties pie šķīvja principa, kur 50% no šķīvja apjoma veido dārzeņi, 25% – olbaltumvielas saturoši produkti, 25% – ogļhidrātus saturoši produkti.
Savukārt nepamatota un nepārdomāta kāda produkta vai vairāku produktu izslēgšana no uztura var veicināt uzturvielu deficītu, negatīvu svara dinamiku, pavājināt imunitāti un izraisīt dažādu slimību attīstību. Tāpēc jāēd ir ar mēru un pārdomāti, bet šaubu gadījumā jāvēršas pie ārsta vai uztura speciālista.”
* Aptauju “Baltijas iedzīvotāju fiziskā un emocionālā labsajūta” 2023. gada martā veicis pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas, 1007 Igaunijas un 1008 Lietuvas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.
