Kāda ir svara pieaugumu un svara zudumu veicinoša vide? (1)

Vides ietekme uz svara samazināšanu ir pierādīta mūsdienu zinātniskajos pētījumos. Svara zaudēšanas panākumus ietekmē demogrāfiskie, biheiviorālie (uzvedības), sociālie un vides faktori.

"Vai vide veicina vai aizkavē liekā svara veidošanos? Vēlos pastāstīt par savu klienti, jaunu, izglītotu sievieti ar lieko svaru. Viņa zināja visus veselīgā uztura pamatus un prata rēķināt ēdiena uzturvērtību. No šo zināšanu lietošanas praksē viņu atturēja motivācijas trūkums. Konsultācijas laikā viņa izteica minējumu, ka svaru samazināt traucē vide - viņa ar vīru mitinājās mazā vectēva dzīvoklī, kas bija aizkrāmēts ar padomju laika mantām, ko viņiem neļāva izmest vai pārvietot. Toreiz nevarējām nospriest, vai šī ir atruna vai fakts, bet, kad pāris mainīja dzīvesvietu, viņai izdevās panākt savu mērķi. Ne jau jaunā dzīvoklī kalorijas dega ātrāk kā vecajā. Patīkama vide deva lielāku motivāciju un iedvesmu," atceras uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.

"Būtībā viss ir ļoti vienkārši - jebkurš zina, kā dzīvot veselīgi:

ēst sabalansēti un mazākām porcijām, kā arī vairāk kustēties.

Turklāt, jo cilvēks ir apaļāks, jo vairāk teorētisko zināšanu šajā jomā viņam ir, bet ikdienā bieži vien pats to nevar iesākt, jo ir dažādas atrunas, kas traucē, - nav laika, nav naudas, jārūpējas par bērniem vai biznesu, jūtas noskumis un grib sevi iepriecināt ar "Cielaviņu". Tādēļ svarīga ir piemērota un atbalstoša vide, kas ļauj cilvēkam nedomāt ne par ko citu, kā tikai pievērsties sev un savu vajadzību risināšanai," saka svara korekcijas un labsajūtas centra Via Vitalité vadītāja Maija Atvara.

Svara pieaugumu veicinoša vide

Pētnieki bieži piemin obesogenic enviroment jeb aptaukošanos veicinošo vidi. Par šādu vidi uzskata ātro ēdināšanas iestāžu pieejamību dzīvesvietas tuvumā, reklāmas ar ēdieniem ar augstu tauku un cukura saturu, sporta klubu neesamību tuvu mājām. Arī cenu politika var būt obesogēna -

ja XL izmēra porcija maksā tikai par 50 centiem vairāk nekā M izmēra porcija, ir lielāka iespēja, ka cilvēks iegādāsies maltīti, kas pārsniedz viņa patiesās vajadzības pēc uzturvielām un enerģijas.

Jāpiemin arī kājāmgājēju infrastruktūras neesamība - samazināt svaru kļūst krietni grūtāk, ja vide ir domāta, lai tajā pārvietotos ar mašīnu, nevis kājām vai ar divriteni. Īpaši interesanti pētījumi par to veikti ASV, kur cilvēku spēju samazināt svaru skaita pēc notievēšanai labas vides pieejamības vai neesamības. Dažos pētījumos dalībnieku ikdienas pārvietošanos vēro caur GPS, secinot, vai viņam ir iespēja būt gana fiziski aktīvam. Rezultāti nav pārsteidzoši -

vislabāk svaru samazināt izdodas tiem, kam tuvu dzīvesvietai pieejami parki un attīstīta gājēju infrastruktūra, bet nav tūlītējas pieejas ātras ēdināšanas restorāniem un veikaliem.

Arī sabiedriskā transporta pieejamība ir no svara. Tiem, kam jāveic garāks gājiens no viena sabiedriskā transporta uz citu, ir lielāka iespēja zaudēt svaru.

Svara zudumu veicinoša vide

Var redzēt, ka vides maiņai arī ir ietekme uz iespēju notievēt. Atbrīvojot vidi no ierastajiem stimuliem, tiek lauzti ierūsējuši paradumi. Protams, lai konstruētu šādu vidi savā dzīvesvietā, ir jāpapūlas, un tas ne vienmēr ir iespējams. 

Ir pētījumi, kas apliecina, ka gaisa piesārņojums pilsētā var veicināt lieko svaru. Piemēram, pētot iedzīvotājus 10 dažādās pasaules pilsētās, var redzēt, ka pie vienādām svara samazināšanas metodēm efektīvāk notievē cilvēki, kas dzīvo tīrākā gaisā. Dabas tuvums pamudina būt fiziski aktīvākam, kā arī labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu.

Jo mierīgāks emocionāls fons, jo mazāka iespēja, ka rodas vēlme pārēsties, lai aizēstu bēdas vai uztraukumu.

Vidi veido arī cilvēki.

Svarīgi, lai svara samazināšanas procesā ir domubiedri.

Ir veikti pāru pētījumi, kas pierāda: ja viens no partneriem sāk svara samazināšanu, arī otram tas padodas labāk. Rodas tā saucamais ripple effect, kad viena indivīda rīcība sāk ietekmēt vidi, kurā atrodas arī citi. Partneris, kas sāk gatavot veselīgāk, iegādāties kvalitatīvāku pārtiku, maina vidi mājās, ievelk arī otru pozitīvajās pārmaiņās. Efekts ir vēl izteiktāks, ja līdzīgi rīkojas domubiedru grupa. Komūnas nozīmi atklāj arī pētījumi, kas saista apkaimju dzīves līmeni (neighborhood built environment) ar liekā svara veidošanos. Šeit nozīme ir gan videi, piemēram, vai ir pieejams parks, kur var skriet, gan apkaimju iedzīvotāju izglītībai, rajona labvēlībai (nedrošā rajonā ir bailīgi vakarā pastaigāties). Atrodoties drošā un motivējošā vidē, ir vieglāk notievēt.

Daži citi svarīgi faktori ceļā uz ideālo svaru

Interesanti dati pieejami arī par miega daudzuma un kvalitātes ietekmi uz svaru. Liekas - jo mazāk guli, jo lielākā stresā esi, jo ātrāk kilogrami ripos nost. Nekā nebija!

Ir pierādījumi, ka slikts un nepietiekams miegs veicina liekā svara rašanos. Uzlabojot miega kvalitāti, iespēja veiksmīgi samazināt svaru palielinās par 33%. Neadekvāts miega daudzums maina arī uztura paradumus, veicinot našķēšanos, īpaši ar uzkodām ar augstu cukura un tauku saturu. Cilvēkiem, kas guļ vismaz 8 stundas dienā un rūpējas par miega higiēnu, izslēdzot digitālās ierīces, iekārtojot tumšu istabu un ejot gulēt līdz pusnaktij, ir labāki uztura paradumi, pilnvērtīgākas un regulāras maltītes. Ja cilvēkam ir problēmas ar svaru, nav ieteicams gulēt mazāk kā 7 stundas.

Nevar nepieminēt arī pastaigu nozīmi svara samazināšanas procesā. Staigāšana un nūjošana ir vieglākā un pieejamākā fiziskā aktivitāte. Tas ir ideāls sporta veids cilvēkiem, kuri veselības dēļ nedrīkst skriet vai darīt ko citu. Staigājot ķermenis atbrīvojas no spriedzes. Staigāšana nodarbina arī ķermeņa muskuļus, īpaši kāju muskuļus, un nūjošana intensīvi iesaista arī rokas. Abas aktivitātes uzlabo gremošanas sistēmas darbību un sirds veselību. Vai dienā jānoiet 10 000 soļu? Tas nav universāls rādītājs, taču pētījumi rāda, ka cilvēki, kas dienā noiet šo soļu daudzumu, 18 mēnešu laikā spēj veiksmīgi samazināt ķermeņa masu par 10%. Viena maza nianse - lai sasniegtu šo rezultātu, vismaz 3500 soļu jānostaigā vidējā vai ātrā tempā.