"Vīna pudelē ir aptuveni 700 kaloriju. Tāpēc labāk būtu uzēduši kūciņu" (2)

Tajā pašā laikā Ksenija uzsver: slimot ir normāli. "Cilvēka ķermenis ir tā uzbūvēts, ka mēs ik pa laikam slimojam un vairākas saaukstēšanās gadā ir absolūti normāli imunitātei. Tā tam ir jābūt. Ja ir daudz [slimību], tikai tad ir vērts padomāt un doties pie imunologa." Turklāt pārlieku aktīva imūnsistēma ir galējība, kas arī neko labu nedod.

"Reaktīvā pastiprinātā imunitāte – tā ir alerģija. Mehānisms ir šāds: ja cilvēkam ir alerģija pret riekstiem un viņš tos ēd, imūnsistēma uz tiem sāk reaģēt tā, it kā tā būtu nopietna slimība."

* pētījuma dati no Oilesen D3 un Norstat Latvija

Kādam ēdienam īpaši jāpievērš uzmanība ziemas mēnešos?

Ēdiens ziemā nedrīkst atšķirties no vasaras pārtikas. "Protams, praksē ir citādi. Ziemā labprāt apēd karbonādes, kartupeļus un ko treknāku, bet tas notiek psiholoģisku, nevis fizioloģisku iemeslu dēļ. Mēs vairs nedzīvojam lauku saimniecībās, svaigi dārzeņi ir pieejami visu gadu," stāsta Ksenija.

Galvenais, kam speciāliste aicina pievērst uzmanību:

• Kvalitatīviem olbaltumvielu avotiem (piemēram, vistas gaļa, tītara gaļa un piena produkti).

Tie sniegs sātu. Turklāt speciāliste iesaka izvēlēties piena produktus ar lielāku tauku saturu – tajos ir vairāk kalcija.

• Pākšaugi un graudaugi (piemēram, zirņi, lēcas un pupiņas un soja).

Izvēloties graudaugus, kuriem ap graudu ir čaula, "ar vienu šāvienu var nošaut divus zaķus", jo tajos ir gan augu olbaltumvielas, gan šķiedrvielas. "Tās organismā neuzsūcas, taču pilda daudzas noderīgas funkcijas: kā skrubis attīra mūsu kuņģa-zarnu traktu, palēnina cukura uzsūkšanos un ir lieliskas 2. tipa cukura diabēta un vēža profilaksei," skaidro uztura speciāliste. Balto rīsu vietā izvēlies savvaļas, maizi nevis balto, bet ar graudiem un rudzu. Un dod priekšroku ne auzu pārslu putrām, kuras gatavas minūtes laikā, bet gan pilngraudu, kur vēl redzi graudu čaumaliņu paliekas.

Vai veikalu gurķi un tomāti ziemā nav tik veselīgi kā vasarā?

Tas ir mīts. Tomēr daļa patiesības tajā ir. "Dārzeņos, ko vecmāmiņa izaudzē saulē, ir nedaudz vairāk vitamīnu, antioksidantu un minerālvielu. Bet tā starpība ir tik minimāla, ka nav nopietni vērā ņemama.

Tas, ka daļa dārzeņu ir negaršīgāki, nenozīmē, ka tajos nav vitamīnu.

Ēd ar tīru sirdsapziņu – labāk jebkuri dārzeņi un augļi nekā to trūkums. Ja ļoti, ļoti baidies no pesticīdiem, nomizo visus dārzeņus. Bet patiesībā tādas vajadzības nav,” skaidroja Ksenija.

Ēšanas paradumi un rituāli

Vai brokastis ir galvenā maltīte?

Speciāliste stāsta, ka šeit viedokļi dalās. Ir veikti pētījumi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ir pierādīts, ka brokastis palīdz bērniem koncentrēties no rīta un veicina labākas atzīmes. Ja mēs runājam par pieaugušajiem, tad nav 100% pierādīts, ka tas rada tādu pašu efektu. Tas jau ir individuāli:

"Teikšu tā, organisms nav muļķis!

Ir cilvēki, kuriem pamostoties vēderā ir caurums un uzreiz iet ēst, jūt, ko vajag. Un ir tādi, kas pamostas un ir slikta dūša, viņi vispār neko nevar ieēst. Ja jūsu brokastis ir pulksten 12, tas nav nekas traks. Galvenais ir brutāli neizlaist ēdienreizes, lai nebūtu tā, ka paliek bez brokastīm un astoņos vakarā sāk ēst visu pēc kārtas."

Vai glāze ūdens no rīta tukšā dūšā ir veselīgi?

"Tā ir tikai glāze ūdens," atzīmē Ksenija. "Protams, padzerties vajag. 30 ml šķidruma uz vienu kilogramu ķermeņa svara, bet ūdeni tukšā dūšā dzert obligāti nevajag. Tas drīzāk tāds rituāls."

Vai var ēst pēc pulksten 18:00?

Ksenija uzsver: vajag. "Vakariņas var būt trīs līdz četras stundas pirms gulētiešanas. Neēst pēc 18:00 ir kaut kas saglabājies no padomju laikiem. Kādreiz izdomāts, pieņemts kā patiesība, bet tam nav nekāda pamatojuma."

Ēst un nepieņemties svarā – vai tas ir reāli un kā?

Tā tam būtu jābūt, saka uztura speciāliste. "Ar nosacījumu, ka cilvēkam ir veselīga vielmaiņa, vairogdziedzeris, aknas un nieres."

"Cilvēks nav radīts, lai mēs baudītu ēdienu. Diemžēl. Mēs, protams, ļoti izbaudām ēdienu, bet daba mūs ir ieprogrammējusi tā, lai vienmēr esam izsalkuši un kustamies. Kā senāk: noķerts mamuts - nedēļu ir gaļa. Mamuta nav - badošanās. "Mēs esam izsalkuši, skrienam un meklējam. Daba domāja, ka mēs tā turpināsim darīt, viņa negaidīja, ka mēs celsim veikalus un restorānus."

Alkohols ir ļaunums?

[redaktora piezīme - nav runa par alkoholismu]

"Tas ir atkarīgs no tā, kam jautāsim. Kardiologs teiks, ka sarkanvīnā ir antioksidanti un tie ir noderīgi sirdij nelielos daudzumos. Psihiatrs teiks, ka jebkuram alkohola daudzumam ir kaitīga ietekme uz cilvēka pašsajūtu - īpaši uz miega kvalitāti. Tāpēc, ja domā, ka alkohols palīdzēs iemigt, tev tā tikai šķiet, jo miegs būs nekvalitatīvāks. Reproduktologs teiks, ka viena glāze vīna nogalina spermu un olšūnas," skaidro Ksenija.

Savukārt kā uztura speciāliste Andrijanova atzīmē, ka, piemēram, pie tās pašas svara zaudēšanas alkohols ir tieši tās kalorijas, kuras nepamanām.

"Vīna pudelē ir aptuveni 700 kaloriju. Tāpēc labāk būtu uzēduši kūciņu," saka Ksenija.

No uzturvērtības viedokļa arī alus satur arī nelielu daudzumu B grupas vitamīnu. Taču izteiktus ieguvumus tas nesniedz.