Kāds ir japāniešu slaidā auguma noslēpums: TOP 10 galvenie iemesli

Ilustratīvs attēls FOTO: Akaranan/Shutterstock.com

Vai varēti iztēloties korpulentu japāņu sievieti? Ja tā, tad apsveicam - tev ir lieliska iztēle! Cilvēku aptaukošanās īpatsvars Japānā ir viens no zemākajiem pasaulē - tikai 3,5%. Kāds ir noslēpums? 

Uzturs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ļauj šīs tautības dāmām būt allaž slaidām. 10 uztura noslēpumus apkopojis portāls "Postimees".

Rīsi

Nav noslēpums, ka rīsi ir Āzijas virtuves pamats un vissvarīgākais japāņu ēdienkartes elements. Tie ir ne tikai galvenā piedeva, bet arī biežs maizes aizstājējs. Lai gan rīsi satur daudz ogļhidrātu, japāņu diētā tos uzskata par galvenajiem. Tiesa, japāņi rīsus gatavo pavisam citādi, nekā esam pieraduši mēs: tiem nepievieno sāli, nepapildina ar eļļu un, kas pats interesantākais, viņi nevāra, bet mērcē ūdenī. 

Zivs

Japāņu sievietes praktiski neēd treknu gaļu, bet nevar iedomāties dienu bez zivīm un jūras veltēm. "Apvelties" ir teju neiespējami, ja uzturā iekļauj daudz zivju, bet ir viegli piesātināt ķermeni ar lietderīgām vielām! Jūras veltes ir joda un omega-3 taukskābju avots, kas samazina sirds un asinsvadu slimību un vairogdziedzera problēmu risku.

Mazas porcijas

Arī japāņu restorānos, kas atrodas citviet pasaulē, porcijas patiesi nav lielas, un tas nav gluži tāpēc, ka restorāna īpašnieki būtu skopi, - tā ir daļa no kultūras. Pieticīga izmēra porcijas ir raksturīgas Japānai. Japāņi jau no bērnības ir pieraduši pie viena no veselīga uztura pamatiem - ēst ļoti mazām porcijām, bet bieži.

FOTO: Jonathan Borba/Unsplash.com

Gatavošanas metodes

Cepts ēdiens nav īpaši sasaistāms ar japāņu virtuvi.  Protams, restorānu ēdienkartē var atrast kaut ko panētu un ceptu eļļā, taču ikdienā japāņu meitenes ēd ēdienu, kas tvaicēts vai vārīts. Un te jau viss ir skaidrs, mēs zinām, ka jebkurš uztura speciālists ieteiks ēdienu gatavot tieši šādi, nevis cept eļļā.

Zaļā tēja

Zaļā tēja ir ne tikai antioksidantu avots, kas palēnina ķermeņa novecošanos, bet arī uzticams palīgs svara zaudēšanā: tas ir diurētiķis, kas nozīmē, ka tas palīdz izvadīt lieko šķidrumu no ķermeņa.

Tagad uzmini, kurš dzēriens ir galvenais japāņu dzīvē? Nē, tas nav sakē. Zaļā tēja!

11

Simtiem gadu pastāvējušas tējas ceremoniju tradīcijas, kas joprojām ir populāras arī mūsdienās. Protams, parasts japānis divas stundas negatavo tējkannu ar šo dzērienu, taču ir ierasts dzert zaļo tēju vairākas reizes dienā. Ņem piemēru!

FOTO: Maggie Jaszowska/Unsplash.com

Soja

Katra japāņu maltīte, neatkarīgi no tā, vai tā ir mērce, sojas piens vai tofu, ir ar sojas olbaltumvielām bagāta, liesa un mazkaloriju. Tādējādi japāņu uzturā nav augu olbaltumvielu deficīta, kas ir nepieciešamais materiāls muskuļu "veidošanai".

Dārzeņi

Katrs japānis ir nopietni izvēlas dārzeņus: bez tiem pusdienas nav pusdienas un vakariņas nav vakariņas! Japāņi dievina daikonu, puravus, kāpostus, un viņi ikdienā ēd arī tādus mums eksotiskus ēdienus kā bambusa dzinumi un lotosa saknes. Bet pats

galvenais, ka Uzlecošās saules zemē viņi gatavo tikai svaigus salātus, bez sarežģītām mērcēm, protams, bez latvietim tik ļoti iemīļotās majonēzes restītes.

11

Tikai svaigi produkti

Japāņi cenšas ēst tikai svaigus produktus, kas pagatavoti "šeit un tagad", - tāds jēdziens kā "derīguma termiņš" viņiem nav tuvs. Vārdu sakot, mūsu iecienītais veids "cept kotletes 5 dienas iepriekš" tur nedarbojas vispār. Tomēr šajā ziņā japāņu virtuve pati par sevi daudz atvieglo cilvēku dzīvi - jēlas zivis, ūdenī mērcēti rīsi, dārzeņi bez termiskas apstrādes - sanāk daudz laika, ko ietaupīt gatavojot.

Saldumi? Bieži nedzirdēs

Protams, arī japāņi ir tādi paši cilvēki kā mēs,  viņi arī mīl saldumus. Bet viņu priekšstats par desertiem ļoti atšķiras no mums - nav cepumu, kūku ar trekniem krēmiem. Pat saldējumu japāņiem izdodas pagatavot no rīsiem (mochi)! Kopumā japāņu desertos ir maz kaloriju, tie nav ļoti saldi un, iespējams, nav katram eiropietim pa prātam, toties vēdera izmēri neaug. 

FOTO: Pixabay

Dzenbudistu attieksme pret ēdienu

Japānā ir tāds jēdziens kā "tempļa virtuve" - ​​japāņu mūki to praktizēja astoņsimt gadu, taču šis uztura princips joprojām ir populārs daudzu Uzlecošās saules zemes iedzīvotāju vidū. Dzenbudistu attieksme pret pārtiku ir tāda, ka pārtikai jābūt garīgās izaugsmes pamatam. Tādējādi tiek pieņemts pilnīgs gaļas un askētisma noraidījums. Ticiet vai ne, daudzas japāņu sievietes dara tieši tā! Viņas ēd tikai nelielas porcijas, kuru pamatā ir augu valsts produkti un kuras pagatavo pēc iespējas vienkāršāk. Tas, protams, ir diezgan skarbs ēšanas veids, taču īsti samuraji ne to vien izturēja! 

Uz augšu
Back