Kāpēc, vārot bietes, ūdenim jāpievieno rupjmaizes garoza?

FOTO: Svittlana/Shutterstock.com

Vārītas bietes kulinārijā tiek izmantotas gana bieži. No tām gatavo košas uzkodas, dažādus salātus, vāra arī zupas. Lai gan vairāki ražotāji piedāvā iegādāties jau vārītas, vakuumā iepakotas bietītes, daudzas saimnieces un saimnieki labprāt vāra paši.

Ne mazums saimnieču un saimnieku visu gatavošanas procesu uzņemas paši, jā, arī biešu vārīšanu. Nav noslēpums, ka tas ir gana ilgs un ķēpīgs process, tomēr čaklākie virtuvē ir atklājuši vairākus knifiņus, kas ļauj biešu vārīšanas procesu padarīt ātrāku un patīkamāku, skaidro "Novate". Kā? Patiesībā gaužām vienkārši.

Sākumā bietītes ir rūpīgi jānomazgā. Dārzenim nav jānogriež "astīte", arī mizot nav nepieciešams. Ja netīrumi ir piekaltuši, ņem talkā kādu asāku birstīti. Kad šis process pabeigts, var ķerties pie vārīšanas. 

Pastāv neliels triks, lai biešu gatavošanas laiku samazinātu uz pusi. Vispirms uzvāra ūdeni un tikai tad liek tajā bietes. Un, lai saglabātu skaistu un košu krāsu, pievieno vienu tējkaroti cukura vai puskaroti etiķa (ja katls ļoti liels, tad nedaudz vairāk).

Vēl viena nianse, kas ir ne pārāk patīkama, - kad bietes vārās, līdz ar tvaiku izdalās arī aromāts, ko noteikti nevar saukt par patīkamu, un tas ieskauj lielu platību. Bieži nelīdz ne atvērts logs, ne tvaiku nosūcējs. Lai to novērstu, nogriez rupjmaizei kādu prāvāku gabalu garozas un liec ūdenī pie bietēm, lai kopā vārās. Aromāts jūtami mainīsies uz labo pusi. 

Pēc vārīšanas dārzeņus ievieto aukstā ūdenī. Tam ir vairāki iemesli - lai noslēgtu gatavošanās procesu, to būtu vieglāk notīrīt un atbrīvotu no visa, kas būs pielipis vārīšanas laikā, piemēram, maizes paliekas.

Uz augšu
Back