/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)
Raksta turpinājums
/nginx/o/2020/02/06/12924675t1ha772.jpg)
Emocionālā ēšana kā medicīnisks stāvoklis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sertificēta klīniskā psiholoģe, smilšu spēles un EMDR terapeite Natālija Morozova skaidro, kā laikus atpazīt, kad ēdienreizes vada emocijas, nevis izsalkums.
Par emocionālo ēšanu tiek runāts salīdzinoši nesen, un tikai 2013. gadā tā atzīta par medicīnisku stāvokli. Lai arī pētījumi liecina, ka emocionālā ēšana visizplatītākā ir Amerikas Savienotajās Valstīs, kur no tās cieš aptuveni 2,8 miljoni iedzīvotāju*, Helsinku Universitātes veiktais pētījums** apliecina, ka arī 1–4 % Eiropas iedzīvotāju saskaras ar emocionālo ēšanu.
“Lielākā daļa iedzīvotāju ar ēšanas traucējumiem par tiem izvairās runāt un līdz ar to arī laikus nesaņem nepieciešamo palīdzību. Ikdienā tikai atsevišķos gadījumos cilvēks ir gatavs pats sev atzīt, ka vispirms jāmeklē iemesli, kāpēc radusies pastiprināta vai nekontrolējama ēšana. Lai arī medikamenti apetītes mazināšanai vai organisma attīrīšanai var tik izmantoti terapeitiskos nolūkos, pirmais un svarīgākais ir identificēt problēmu un tikai tad meklēt tās risinājumu,” stāsta sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.