:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071143t1h05b0.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/05/12/16839375t1h2738.jpg)
Ja dzirdam kādu runājam par gailenēm, bekām un baravikām, prātā tādam klasiskam sēņotājam nāk laiks ne agrāk par jūniju, bet domas visātrāk aizslīd līdz rudenim, kad uz mežu pēc sava guvuma dodas tie, kas sēnes paši pat neēd.
Latvijas mikologu biedrības valdes locekle un sociālantropoloģe Evita Veinberga vietnē "Facebook", domubiedru grupā "Sēņu medniekiem" 11. maijā dalījās ar foto, kurā redzams viņas atradums – parastā bērzubeka. Pēdējā laika sēņu atradumus komentē arī mikoloģe Diāna Meiere.
Vaicājot, vai bieži praksē gadījies pavasarī sastapt rudenim raksturīgas sēnes, Evita atbild apstiprinoši: "Jā, jo sēnēm jau nav kalendāra. Ja laika apstākļi (mitruma un temperatūras kombinācija) ir piemēroti augšanai – tad sēne aug."
Mikoloģe Diāna Meiere norāda, ka bērzu bekas atrašana maijā ir rets gadījums, tomēr par unikālu to dēvēt nevar: "Vairākas beku sugas ir atrastas maijā.