Latvietības kods: bērzu sulas pavasarī

Paceļ roku, kurš ir dzēris bērzu sulu? Un tagad tie, kas pašrocīgi tecinājuši? Jā, bērza sulas tecināšana un dzeršana ir latvieša kods, dzīvesziņa un pavasara must have.

Domājams, ka nelatvieti par savējo var sākt uzskatīt brīdi, kad viņš ne tikai mauc galvā Jāņu vainagu, ēd rupjmaizi, vairās no caurvēja un iet sēņot, bet arī tad, kad kāru muti dzer svaigi tecinātas bērzu sulas un apsver iegādāties savu urbšanas komplektu.

Bērzu sulas ir kā komēta, spoži uzmirdz un pazūd, sulu iegūšanas mirklis ir pavisam īss.

Cerēt uz sulām var sākt, kad zeme kārtīgi atlaidusi ziemas stingumu un iesilusi, bet brīdī, kad pumpuri sāk sprāgt vaļā, bērzu sulas krāns jāgriež ciet.

Kur meklēt sulīgāko bērzu?

Kur meklēt šo svaigo sulu bāru, kas atvērts diennakti nepilnu mēnesi? Ideāli, ja ir pašam savs privātīpašums vai draugi/radi, kam tāds ir. Tad puslīdz droši var uzelpot un nebēdāt par to, kur dabūt savu ikgadējo sulas spainīti, jo, gluži kā zemenes sezonā jāapēd vesels spainis, tā arī bērzu dzira jāizdzer līdzīgā daudzumā. Tā vēsta latviešu dzīvesziņa, tiesa, to uzrakstījis un kanonā iekļāvis nav neviens, bet to tak īstens latvietis pats saprot!

Taču, ko iesākt, ja sava privātā bērza nav? Var, protams, sulas pirkt, bet te atkal jāveic izpēte un jāatrod savs dīleris, jo cik nav dzirdēts, ka apsviedīgi tipi tirgo krāna ūdeni ar čut čut cukura! Ej nu sazini, ko nopirksi, – cukurūdeni vai sulu?

Un, pat ja sulu, – kā zināt, ka tā nav tecināta ceļmalā vai pie dzelzceļa? Kā liecina vadošā pētniecības centra Baltijā “BIOR” veiktās analīzes bērzu sulām, tajās, kas tecinātas ceļmalās, sastopams bārijs, alumīnjs un rubīdījs. Vielas, ko nu nekādā ziņā nevēlamies dzert.

Tātad, ja esat nolēmuši paši iegūt bērzu sulas, tad Latvijā to var darīt LVM (Latvijas valsts mežos). Līdzīgi kā katrs Latvijas iedzīvotājs no meža var atnest vienu Ziemassvētku eglīti, tāpat viņš drīkst ieurbt vienā bērzā. Ja ir vēlme to darīt vairākos kokos vienlaicīgi, tad gan būs jāprasa atļauja. Tāpat nedrīkst urbt bērzos, kas atrodas parkos un aizsargājamās teritorijās.

Kā tikt pie sulas?

Brīdī, kad nolemts pašu spēkiem iegūt sulas, jāapgādājas ar urbi, tecināšanas tapām, sulas savākšanas traukiem un maisiem.

Laiks, kad bērzu sulu iegūšana prasīja kokgriezēja meistarību, ir pagātnē. Mūsdienās sulu iegūšanai nepieciešamo aprīkojumu var nopirkt gan internetveikalos, gan klātienē.

Protams, nav liegts izmantot sentēvu metodi, rūpīgi izgrebt renīti, pa kuru tecēt bērza sulai. Šeit iederīgs būs arī 10 litru spainis jeb slaucene, kas tā iesaukts tāpēc, ka visbiežāk šos spaiņus, iespiestus starp kājām, izmantoja, slaucot govis.

Sentēvu metodes prasa arī apgādāties ar marli, jo mājās sula būs jāizkāš, lai atbrīvotu no mušām, odiem un citiem kukaiņiem, kā arī vēja iepūstām pavasara čužām.

Mūsdienās visērtāk iegādāties ekipējumu un doties bērza medībās. Taču pirms tajās doties, vērts ieklausīties Latvijas mežsaimniecības uzņēmuma "Baltu koks" ieteiktajos padomos.

"Vispirms jānolūko bērzs. Tam vajadzētu būt vairāk nekā 20 cm diametrā. Ja nevar noteikt uz aci, tad jāņem līdzi mērlente. Visdāsnākais būs bērzs ar diametru 30 – 40 cm, tāda mūžs varētu būt mērāms ap 70 gadiem. Diennaktī no šādiem bērziem var iegūt pat 30 litrus spēcinošās dziras.

Par to, kur aug visgardākie bērzi, domas dalās, vieni saka, ka vissaldākās sulas būs smilšainā augsnē augušam kokam, citi apgalvo, ka mežmalā un piesaulē augošie koki dos visgardāko dzērienu.

Vieni saka – jāmeklē kraupainākais bērzs, citi – tikai slaids un gluds. Puslīdz vienojošs elements ir tas, ka purvainās vietās gan sulu nevajag tecināt.

Kokā jāieurbj vismaz 40 cm no zemes, urbuma vietai jābūt apmēram 3–4 cm dziļai, caurumā jāievieto tekne, kam pievienota caurulīte un savākšanas trauks. Tā var būt mučele, toveris vai plastmasas maiss, kas attāli atgādina maisus, ko izmanto Asins donoru centrā.

Bērzs pa gabalu tiešām atgādina donoru. Tiesa, viņam neviens cepumus vai brīvdienu par to nedod, tāpēc mums jābūt saudzīgiem un pateicīgiem.

Nevajag bērzā urbt atkārtoti vienā un tajā pašā vietā, un nevajag vienu bērzu tecināt visu sezonu, jo neesam taču vampīri!

Ļoti svarīga ir pēcapkope, proti, urbums bērzam ir kā brūce, un jebkura brūce ir potenciāls infekciju avots. Ja infekcija iekļūst bērzā, tā koksne var satrūdēt. Pēc sulas tecināšanas brūce jāaizbāž ar koka tapiņu un dāsni jāsazieķē ar vasku vai potvasku! Ja nu akurāt nav pa rokai nevienas nosauktās smērvielas, tad jāizlīdzas ar mālu."

Ko iesākt ar sulām?

Kad nu dzīvības dzēriens atnests mājās, jāsāk to patērēt. Veidi, ko iesākt ar sulām, ir daudzi un dažādi! Protams, bērzu sulai tiek piedēvētas teju dievišķas spējas. Uzlabo, atvieglo, bagātina un spēcina, tā ir tikai daļa no bērzu sulu brīnumdarbiem, ko varētu rakstīt uz etiķetes. Bērzu sulā ir augsts minerālvielu saturs, tāpat tās ir vitamīnu avots. Bērzu sula tiek ieteikta kā lielisks organisma attīrītājs, tajā ir maz kaloriju. Bērzu sula tiek slavēta kā lielisks detoksikācijas līdzeklis un mirdzošas ādas noslēpums, jo satur antioksidantus. Tāpat tā veicina gremošanu un rada enerģijas pieplūdumu. Taču pats galvenais, dzerot bērzu sulu, viss augšminētais ir jāatceras, jo vislabāk strādā lietas, kam mēs ticam!

Sulu dzeršana ir gadsimtu tradīcija. Mūsu vecvecvectētiņi sulu turēja milzu mucās, vēsā pagrabā, lai karstā vasarā ir, ar ko veldzēties. Kļūstot pieejamākam stiklam, bērzu sula pārceļoja uz stikla burkām un pudelēm, mūsu omes piemeta klāt kādu rozīni, upeņu zaru un, prom uz pagrabu! Jāteic, ka tradīcija papildināt sulas ar rozīnēm un upeņu zaru ir dzīva joprojām.

Ko tad iesākt ar dāsno dabas dāvanu?

• Lieto svaigu! Tikko tecinātu sulu ieteicams izdzert 3 – 5 stundu laikā, tad tā esot visgardākā, veselīgākā un aktīvākā. Dzert var un vajag rītā, vakarā, launagā un pusdienlaikā. Faktiski sulu tecēšanas laikā jānomaina ūdens ar sulām. Jā, tieši tā, kafijas un tējas pagatavošanai jāizmanto sulas. Patiesībā zupu arī var gatavot bērzu sulās. Ja ir daudz sulu, tad droši var arī matus tajās skalot, runā, ka pēc šāda spa mati ir zīdaini, gludi un labāk aug. Arī muti svaigās sulās droši var mazgāt!
• Ieraudzē nākotnei! Viegli ierūgušas sulas droši dēvējamas par kombučas dzēriena latvisko versiju. Ieraudzēšanai katram sava metode – kurš met rozīnes, kurš žāvētas dzērvenes, kāds citrona miziņu un upeņu zariņu, vēl kāds lielākam efektam piešauj klāt cukuru.

• Gatavo dzirkstošu dzērienu! Bērzu šampanieti: šampanieša pudelēs salej sulu, piešauj klāt 3–5 rozīnes uz pudeli un divas ēdamkarotes cukura, visu sakrata, aizkorķē un aizstīpo. Vasarā šauj gaisā un lej glāzēs!
• Marinādēm un mērcēm. Ierūgušas sulas labi pieglabāt dažādiem gastronomiskiem nolūkiem. Ieraudzēta sula izcili noder marinēšanai un dažādu salātu mērču pagatavošanai.
• Gatavo sīrupu! Ja nav žēl laika un kurināmā materiāla vai elektrības, var tikt pie bērzu sulas sīrupa. Lai iegūtu 250 ml sīrupa, nāksies iztvaicēt 10 litrus sulas. Darbs nav grūts, bet laiku paņemošs gan!
• Sasaldē pavasari! Ja saldētavas izmēri atļauj, tad bērzu sulas ar izciliem panākumiem var sasaldēt, kā pudelēs un maisos, tā mazos ledus kubiņos, ko pievienot kokteiļiem.
• 

  Shutterstock

Ne tikai sulas

Jāteic, ka bērzs ir vērtīgs koks ne tikai sulu laikā. Pēc sulu tecināšanas vēlams ievākt mazās, lipīgās bērzu lapiņas, izžāvēt un vēlāk strēbt tēju. Tā ir gan garda, gan veselīga.

Jāņos bērziem uzdevums kļūt par meijām gan Jāņu svinībās, gan izlaidumos, bet pēc tam pārtapt pirts slotiņās.

Neaizmirsīsim arī bērza tāsi, no kā var gatavot pat traukus. Šis gan vairāk no senčiem mantots, bet, ja nu iegadās mežmalā atrast meža zemenes un nav kur tās likt, tad no bērza tāss sarullēta tūta būs pašā laikā.

Raksts tapis sadarbībā ar BALTU KOKS.