:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071143t1h05b0.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/29/16808477t1h9c2d.jpg)
Patīk latvietim iet mežā. Patīk elpot svaigu meža gaisu, bet vēl vairāk patīk lasīt sēnes. Biezāks sēņotāju pulks mežā ir rudeņos, bet centīgākie, lielākie sēņu mīļi dodas pēc sava guvuma jau pavasarī. Un kāpēc ne – ir ko atrast. Dažas sēnes droši nesamas mājās, bet citas – jāaplūko, jāpapriecājas par izskatu un jāatstāj augam.
Šis gads nav izņēmums – sociālajos tīklos cilvēki dalās ar saviem pavasara sēņu guvumiem. Kādam groziņā košās Austrijas agrenes, citam lāčpurni, vēl kādam ķēvpupi, bet netrūkst arī to, kas lepni mājās nes bisītes.
Nenonākt slimnīcā nenozīmē nesaindēties
Mikoloģe Inita Dāniele atklāj, ka pati nekad nav bisītes ēdusi, un atzīst, ka pilnībā pietiek ar visām citām sēnēm, kas patiesi ir droši lietojamas uzturā. Un norāda, ka pietiek ar tiem stāstiem, ko ir dzirdējusi no tiem, kas ir ar šo sēni saindējušies, lai vēlme bisītes nogaršot nemaz nerastos.