Ķirbi var un vajag apēst no mizas līdz sēklām, jā, arī staipīgās ķeskas, kas parasti nonāk kompostā. Tām ir liels potenciāls. Pieredzē dalās ķirbju audzētāja un aizrautīga gatavotāja Ilze Venterzute.

Pelnrušķītes kariete ķirbis ir superpuika. Par puikām tos dēvē arī “Kliblapsu” saimniece Ilze Venterzute, kura ķirbjus audzē jau 15 gadus un zina par katru pastāstīt kā par mīļu bērnu.

Viņa rosina ķirbi apēst bez atlikuma, jo “tās vērtīgākās vielas sakoncentrējušās tieši mizā un ķeskās, tā saucu to mīkstumu, kas atrodams ķirbja viducī.” Ķeskas, čiškas, “tas staipīgais, pretīgais”, kas ir sēklu gultiņa, matracis un paladziņš, patiesībā ir liels supervaronis virtuvē. Kā to izmantot?