Ja grib iet laikam līdzi, tad šo var saukt par izstrādātu un atstrādātu gurķu fermentēšanu, kas, vienkāršā valodā runājot, ir tā pati skābēšana. Pagatavot gurķus bez etiķa, lai tie ir kraukšķīgi un nesagurst burkā, ir jāmāk! Un mēs mākam! Arī tev izdosies ar garantiju!
Ja jāizvēlas marinēšana vai skābēšana, tad otrais viennozīmīgi ir mans favorīts. Pirmkārt, ātrāk pagatavojams, otrkārt, recepte krietni vienkāršāka, treškārt, tās ir manas dzimtas tradīcijas. Mūsmājās gurķus nekad nemarinēja. Ome uzskatīja, ka rūgts, skābs un sīvs ir veselības pamatā. Tieši tāpat, kā mūsu sētā augstā vērtē bija rūgušpiens, par labiem tika atzīti tieši skābēti gurķi.
Mana ome tagad varētu pasniegt meistarklases fermentācijā, jo pašlaik tas ir ļoti aktuāli un modīgi. Fermentācija vai skābēšana? Skaidra lieta, ka fermentācija izklausās daudzsološi. Tā sakot – skābēšanas rebrendings. Ja ar marinēšanu viss skaidrs, tur etiķis dara brīnumlietas, tad skābēšanā ir jāzina pāris knifi. Nepietiks vienkārši sabāzt burkā gurķus un pārliet ar sālsūdeni. Svarīgs ir gan gurķu izmērs, gan sāls proporcija pret ūdeni, gan burkā bāžamie garšaugi un lapas. Būtiska nozīme ir arī traukam, kur liek iekšā gurķus, tāpat mazsvarīgs nav arī veids, kā trauku pirms tam apstrādā. Šī recepte ir gadu desmitiem izturējusi kvalitātes pārbaudi, apaudzēta un papildināta ar padomiem gan no kaucmindietēm, gan saimniekiem, kuriem gurķu skābēšana ir bizness, un tur, kā zināms, kvalitātei jābūt nemainīgai.
:format(webp)/nginx/o/2024/04/08/15989946t1h3948.jpg)
/nginx/o/2024/07/30/16255672t1h0c61.jpg)