Vai diēta piemērota mūsu platuma grādiem?

Viens no Vidusjūras diētas postulātiem ir tas, ka tiek izvēlēti sezonāli vietējie dārzeņi, un tas Ziemeļeiropā mums ne vienmēr ir iespējams, stāsta ārste uztura speciāliste G. Havensone. Tāpēc Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir jau izstrādājusi veselīga uztura rekomendācijas Ziemeļeiropas valstīm, un tās sauc par Ziemeļvalstu diētu. Tajās tiek ņemts vērā tieši mūsu reģions, piedāvāti vietējās izcelsmes produkti, taču pamatprincipi ir līdzīgi Vidusjūras diētai - priekšroka tiek dota augu izcelsmes produktiem. Kamēr Vidusjūras diētā populāra ir paprika, tomāti, baklažāni, Ziemeļvalstīs tos varam aizstāt ar vietējām saknēm, kāpostiem, pākšaugiem. Uzturā ieteicami klimata zonai atbilstoši augļi - āboli, bumbieri, plūmes un noteikti vietējās meža vai dārza ogas (upenes, jāņogas, ērkšķogas, smiltsērkšķi). Savukārt no pilngraudiem mums būs piemēroti, piemēram, griķi, auzas, rupjmaize, grūbas. Tāpat mūsu reģionā ir pieejamas saldūdens un sālsūdens zivis, kas ir lielisks Omega-3, vitamīnu, minerālvielu un proteīna avots. Vēl Ziemeļvalstīm iesaka uzturā iekļaut medījumu gaļu, arī nedaudz sarkano gaļu, kas ir audzēta brīvos apstākļos.

Ņemot vērā to, ka Ziemeļvalstīs mēs plaši esam iecienījuši piena produktus, tad arī tiem ir vieta mūsu uzturā, vienīgi ir jāseko līdzi to tauku saturam un jāizvēlas produkti bez saldinātājiem un mākslīgajām piedevām, piemēram, grieķu jogurts, kefīrs un citi.

Tāpat mūsu reģions ir bagāts ar sēnēm, kas arī ir vēlams uztura papildinājums. Kā arī viens no Vidusjūras diētas pamatiem ir olīveļļa, bet mēs varam lietot arī kādas kvalitatīvas vietējās sēklu eļļas un olīvu pastas vietā izmantot kaņepju smēriņu.