Kāpēc no sarkanvīna sāp galva? Zinātniekiem ir jauna hipotēze

Kalifornijas Universitātes pētnieki uzskata, ka galvassāpes pēc sarkanvīna lietošanas izraisa antioksidants kvercetīns, ko satur tumšās vīnogas. Tā klātbūtne cilvēka organismā negatīvi ietekmē alkohola metabolismu, teikts rakstā, kas publicēts žurnālā “Scientific Reports”.

Tajā pašā laikā, jo vairāk saules gaismas nokļūst uz vīnogām to augšanas laikā, jo vairāk kvercetīna tajās veidojas, secināts pētījumā, kas tika finansēts ar pūļa finansējuma - ziedojumu palīdzību internetā.

Viens no pētījuma autoriem, profesors Endrjū Voterhauss (Andrew Waterhouse), BBC norādīja, ka cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz galvassāpēm, no šāda viedokļa dārgs vīns var būt pat kaitīgāks nekā lēts vīns.

“Lētas vīnogas tiek audzētas uz lieliem vīnogulājiem ar bieziem vainagiem, tāpēc tās nesaņem tik daudz saules gaismas, savukārt augstas kvalitātes vīnogas tiek audzētas uz mazākiem vīnogulājiem ar mazāku lapu skaitu,” viņš skaidroja.

“Saules gaismas daudzums tiek rūpīgi kontrolēts, lai uzlabotu vīna kvalitāti,” teica eksperts.

Taču citi speciālisti nesteidzas slavēt lētu vīnu.

Londonas Karalienes Marijas Universitātes eksperimentālās terapijas eksperts profesors Rodžers Korders (Roger Corder) BBC norādīja, ka daudzos lētajos vīnos, kas paredzēti plašam patēriņam, tiek izmantotas piedevas, kas arī var izraisīt galvassāpes.

Runa ir par pektināzēm, kas paātrina vīna ražošanas procesu, un konservantu dimetildikarbonātu. Profesors Korders norāda, ka to sadalīšanās produkts ir metanols, un aicina veikt attiecīgus zinātniskus pētījumus.

Citas hipotēzes

Papildus kvercetīna hipotēzei ir arī vairākas citas teorijas par to, kāpēc dažiem cilvēkiem galvassāpes rodas jau pusstundu pēc pat nelielas vīna glāzes.

Pastāv pieņēmums, ka pie vainas ir sulfīti - konservanti, kas pagarina vīna derīguma termiņu. Taču to saturs saldajos baltvīnos parasti ir lielāks nekā sarkanvīnos.

Ja jums ir alerģija pret sulfītiem, no šiem vīniem patiešām vajadzētu izvairīties, taču ir maz pierādījumu, ka tieši sulfīti ir vainojami galvassāpēs.

Vēl viens iespējamais galvassāpju vaininieks ir histamīns. Šī viela ir tikpat izplatīta sarkanvīnā, kā arī baltajā vai rozā vīnā.

Histamīns var paplašināt asinsvadus organismā, kas savukārt var izraisīt galvassāpes. Taču arī šajā gadījumā trūkst konkrētu pierādījumu.

Kalifornijas Universitātes zinātnieki savā pētījumā atsaucas uz plaši zināmiem datiem, ka aptuveni 40 procentiem Austrumāzijas iedzīvotāju ir iedzimta alkohola nepanesība. Jebkuri alkoholiskie dzērieni viņiem izraisa sejas apsārtumu, galvassāpes, sliktu dūšu un citus nepatīkamus simptomus.

Tas ir saistīts ar ģenētisku mutāciju, kuras dēļ daudziem aziātiem trūkst enzīma ALDH2, kas pazīstams kā aldehīdu dehidrogenāze-2. Šis mitohondriālais proteīns ir iesaistīts etanola metabolismā.

Izmantojot šo fermentu, lielākajai daļai cilvēku toksiskās alkohola sastāvdaļas tiek sadalītas mazāk kaitīgās sastāvdaļās un pēc tam izdalītas.

Alkohols organismā sadalās divos posmos: vispirms tas pārvēršas toksiskā savienojumā acetaldehīdā, un tad ferments ALDH2 pārvērš to nekaitīgajā acetātā, būtībā etiķī.

Ja procesa otrais posms nenotiek, organismā uzkrājas kaitīgais acetaldehīds un izraisa nepatīkamus simptomus, tostarp galvassāpes.

Pētījumā zinātnieki laboratorijā pierādīja, ka tas notiek, dzerot sarkanvīnu ar augstu kvercetīna saturu: šī viela var bloķēt ALDH2 enzīma darbību.

Tas ir jāpārbauda ar cilvēkiem

Pētnieki norāda, ka kvercetīns organismā rada problēmas tikai tad, ja tiek sajaukts ar alkoholu.

Tas ir sastopams daudzos augļos un dārzeņos, un to pat pārdod kā uztura bagātinātāju, jo tam piemīt labvēlīgas pretiekaisuma īpašības.

Zinātniekiem vēl ir jāpārbauda uz cilvēkiem sava teorija, ka tas izraisa galvassāpes pēc sarkanvīna dzeršanas.

“Mēs beidzot esam nonākuši uz pareizā ceļa, lai izskaidrotu šo tūkstošiem gadu seno noslēpumu. Nākamais solis ir zinātniski pārbaudīt šo teoriju uz cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz šāda veida galvassāpēm, tāpēc sekojiet līdzi,” sacīja pētījuma līdzautors profesors Moriss Levins, neirozinātņu eksperts un UCLA Galvassāpju centra direktors.

Alkohola lietošana lielos daudzumos un lielā ātrumā var radīt nopietnas sekas veselībai īstermiņā un ilgtermiņā.

Britu veselības dienests NHS atgādina, ka regulāra vairāk nekā 14 alkohola vienību nedēļā (viena vienība ir 10 g tīra alkohola) lietošana var bojāt aknas un izraisīt citas veselības problēmas, tostarp insultu un sirds slimības. Tas ir apmēram sešas puslitra pudeles vidēji stiprā alus vai apmēram desmit mazas (125 ml) glāzes vīna.

Saskaņā ar vēža izpētes labdarības organizācijas “Cancer Research” datiem alkohols izraisa septiņus dažādus vēža veidus. Krūts vēža gadījumā - aptuveni viena no desmit diagnozēm ir saistīta ar alkohola lietošanu.