"Izglāb pļavu" - zemnieki aicina ēdienkartē iekļaut Latvijas liellopu gaļu

Biedrība "Zemnieku saeima" sadarbībā ar biedrību "Gaļas liellopu audzētāju biedrība" 3.martā atklāja kampaņu "Izglāb pļavu" ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas pļavu biodaudzveidības saglabāšanai. Kampaņa noslēgsies 13.aprīlī.

Latvijā katru gadu samazinās to dzīvnieku skaits, kas ganās pļavās, tāpēc samazinās dabīgo pļavu platības un to biodaudzveidība. Pļavām visveselīgākā būtu tieši ganīšana, kam vispiemērotākie ir gaļas liellopi. Taču, lai saimnieki turētu zālēdājus, nepieciešams stabils tirgus, ko nodrošina patērētāju pieprasījums pēc liellopu gaļas produktiem. Lai veicinātu pļavu saglabāšanu un biodaudzveidības palielināšanos, aicinām iedzīvotājus savā ēdienkartē iekļaut Latvijā audzētu liellopu gaļu, kuras patēriņš pagaidām ir niecīgs un tāpēc nemotivē lauksaimniekus pievērsties zālēdāju turēšanai.

Biedrības "Zemnieku saeima" (ZSA) lopkopības eksperts un "Gaļas liellopu audzētāju biedrība" valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis: "Ilggadīgo zālāju platības Latvijā ir ap 500 000 ha, no kurām vairāk nekā 44 000 ha aizņem bioloģiski vērtīgie zālāji, bet apmēram 200 000 ha netiek ganīts neviens liellops, aita vai cits zālēdājs. Gaļas liellopus Latvijā sāka audzēt 90 gadu vidū, un viņi sevi veiksmīgi ir pierādījuši kā aizaugušu pļavu apsaimniekotāji un biodaudzveidības nodrošinātāji. Lai gan gaļas liellopu nozare ir eksportējošā nozare, arvien vairāk saimnieku iedzīvotājiem piedāvā savā saimniecībā izaudzētu liellopu gaļu, tādēļ aicinu iedzīvotājus to iekļaut savā ēdienkartē, tādējādi palīdzot pļavai ziedēt."

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode: "Dabiskie zālāji (pļavas un ganības) ir biotopi, kuru pastāvēšanas nosacījums ir pļaušana un/vai ganīšana, un tie, atšķirībā no kultivētiem zālājiem, ir bioloģiski ļoti daudzveidīgi. Dabiskie zālāji ir no cilvēka saimnieciskās darbības atkarīgi biotopi.

No visas valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes bioloģiski vērtīgi zālāji jeb dabiskās pļavas aizņem vien 3,4%, un to saglabāšana ir svarīga visā valsts teritorijā, ne tikai aizsargājamās dabas teritorijās. Viens no labākajiem veidiem, kā atjaunot un apsaimniekot dabiskās pļavas, ir ekstensīva noganīšana un regulāra pļaušana un zāles/siena novākšana. Iegādājoties un patērējot produktus, kas iegūti, apsaimniekojot dabisko pļavu, tiek atbalstīta pļavu noganīšana un apsaimniekošana, līdz ar to arī saglabāšana."

Par biedrību "Zemnieku saeima"

Biedrība "Zemnieku saeima" ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Mūsu biedri ir 800 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbiniekiem.