Iedomājies - tu jau vairākas dienas sapņo par pasakaini tumīgu šķelto zirnīšu biezputru, kuru pasniedz ar saceptu cauraudzīti un krietnu devu sīpolu, bet glāzē ieliets maigs kefīrs. Īsts sapnis tiem, kas to reiz baudījuši un ir vienkāršu latviešu ēdienu cienītāji.

Un tad pienāk tā diena, kad veikalā esi ieraudzījis zirņu paciņu un saproti: jā, šim ēdienam jātop!

Paķerti pirmie zirņi, kas trāpījušies pa rokai, - jo zirnis ir un paliek zirnis, vai ne?

Atceries mammas un vecmāmiņas padomus - zirņus kaut vai nedaudz nomērcē, noskalo un liec vārīties bez sāls. Vienkārši.

Un tad vāri stundu... vāri divas... vāri trīs...