Šodienas redaktors:
Madara Stankeviča

Seši mikrozaļumi, kurus noteikti būtu vērts iekļaut ēdienkartē

Raksta foto
Foto: Helen Sushitskaya/Shutterstock.com

Mikrozaļumi satur līdz 40 reizēm vairāk vērtīgo uzturvielu, kā šie paši pieaugušie augi. Turklāt dīgsti un mikro lapiņas ir ne tikai garšīgas un ļoti veselīgas, bet arī ļoti vienkārši audzējamas pat mājas apstākļos.  Kurus no mikrozaļumiem ieteicams lietot uzturā, lai stiprinātu imunitāti un veicinātu veselību?

"Lai mikrozaļumi sniegtu organismam visas nepieciešamās vielas, tos svarīgi lietot tieši veģetācijas periodā. Nevajadzētu zaļumus audzēt lielākus, jo tālāk augs aktīvās vielas tērē arī savai augšanai un nobriešanai", stāsta Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa.

Gatavo ražu iespējams uzglabāt arī ledusskapī līdz pat vienai nedēļai. Iekļaujot mikrozaļumus ikdienas uzturā, cilvēka organisms saņem bagātīgu uzturvielu kokteili, kas veicina organisma fizioloģisko darbību, stiprina imūnsistēmu, atjauno organismu, palielina darba spējas un uzlabo pašsajūtu.

1. Kalē kāposti - imunitātes stiprināšanai, sirds un asinsvadu sistēmas darbības uzlabošanai, holesterīna līmeņa samazināšanai

Svaigiem lapu kāpostu dīgstiem ir ļoti augsta uzturvērtība. Tie satur A, C, B1, B6, E un H vitamīnus, minerālus un mikroelementus. Tie ir arī olbaltumvielu, omega-3 taukskābju un šķiedrvielu avots. Kalē kāposti satur vairāk dzelzs un kalcija nekā gaļa, tāpēc tos mēdz saukt arī par veģetāro gaļu. Kalē kāpostu dīgsti palīdz stiprināt imunitāti, pozitīvi ietekmē sirdi un asinsvadu sistēmu, uzlabo koncentrēšanos, un tiem ir holesterīna līmeni pazeminošs efekts.

Kalē kāpostu asni un mikrozaļumi garšo maigi un saldi. Tos var izmantot dažādos salātos vai uzlikt uz maizītes.

2. Brokoļi - vielmaiņas regulēšanai, imunitātes stiprināšanai, dabīgai organisma aizsardzībai pret ļaundabīgiem audzējiem

Brokoļi satur A, B, C, E un K vitamīnus, kalciju, kāliju un kalpo kā dzelzs avots. Sevišķi vērtīgas ir brokoļu olbaltumvielas un daudzie mikroelementi, kas piedalās vielmaiņas regulēšanā. Diedzētas brokoļu sēklas var lietot imunitātes stiprināšanai, jo tajos ir daudz C vitamīna. Bērniem ieteicams tās lietot apetītes uzlabošanai. Brokoļu dīgsti satur sulforafānu, kas palīdz aktivizēt dabīgo organisma aizsardzības sistēmu pret ļaundabīgiem audzējiem, tādejādi pazeminot risku saslimt ar vēzi.

Brokoļu dīgsti garšo tāpat kā brokolis vasarā, tikai garša ir nedaudz koncentrētāka. Tos var lietot kā piedevu salātiem, zupām, omletei vai uzbērt uz sviestmaizēm, lai piešķirtu ēdienam pikantāku garšas noti.

3. Kolrābji - bagātīgs C vitamīna avots, vielmaiņas uzlabošanai un gremošanas sistēmas veicināšanai

Kolrābju mikrozaļumi noteikti izceļas ne tikai ar savu skaisto nokrāsu, bet arī ar lielu C vitamīna daudzumu, kas palīdz stiprināt imūnsistēmu un aktivizē paša organisma spēkus cīņā pret infekcijām. C vitamīns arī veicina kolagēna sintēzi, lai uzturētu ādas elastību, veselīgus matus un nagus. Kolrābja mikrozaļumu lietošana uzturā labvēlīgi ietekmē zarnu trakta darbību, attīrot zarnas no toksīniem, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un gremošanas sistēmas darbību.

Kolrābja mikrozaļumus var pievienot salātiem, zupām, kā arī lietot uz maizītēm.

4. Rukola - gremošanas veicināšanai, asinsrites uzlabošanai, nervu sistēmas nostiprināšanai un enerģijai

Rukolas dīgstos ir C, B1, B6 un B2 vitamīni, kā arī aminoskābes un minerālvielas - kālijs, kalcijs, dzelzs, magnijs un fosfors. Tāpat tie ir bagāti arī ar šķiedrvielām, olbaltumvielām, enzīmu un omega-3 taukskābēm. Rukolas dīgsti veicina gremošanu, organisma attīrīšanos un detoksāciju, kā arī stiprina imūnsistēmu, uzlabo asinsriti un nostiprina nervu sistēmu. Tie ir izcils enerģijas avots.

Rukolas dīgstiem piemīt rūgtena un sinepēm raksturīga asa garša, kā arī riekstu aromāts, tāpēc rukola lieliski iederas salātos un kā piedeva gaļas ēdieniem. Svaigā veidā rukolas dīgstus var pievienot salātiem, makaronu ēdieniem, mērcēm, sieriem, olām un biezpienam.

5. Kviešu zelmenis - organisma attīrīšanai, imūnsistēmas un ādas stāvokļa uzlabošanai

Kviešu zelmeni noteikti varētu saukt par pašu vērtīgāko no visiem mikrozaļumiem. Tas satur 17 aminoskābes, dažādas minerālvielas, mangānu, cinku, magniju, kalciju un dzelzi. Kviešu zelmenī ir vairāk C vitamīna nekā apelsīnos un divreiz vairāk A vitamīna nekā burkānos. Kviešu zelmenis palīdz attīrīt organismu, veicina un palīdz uzlabot imūnsistēmu un ādas stāvokli.

Vislielākā uzturvērtība ir kviešu zelmeņa sulā, tādēļ labāk to izmantot tieši sulas veidā, pievienojot to veselīgiem kokteiļiem, smūtijiem un sulām. Lietot šos veselīgos dzērienus būtu ieteicams no rīta, tukšā dūšā. Enerģētiskās vērtības ziņā tie noteikti aizstās kafiju.

6. Melisa jeb citronmētra - cīņai pret vīrusiem

Melisa bieži slavēta kā pretbakteriāls līdzeklis ar pretvīrusa īpašībām, ko nereti mēdz izmantot arī kā nomierinošu līdzekli. Melisa satur A, E un D vitamīnus, kā arī kalciju, magniju, kāliju un fosforu.

Melisa lieliski derēs kokteiļiem, smūtijiem un desertos. Sava krāšņā izskata dēļ to var izmantot arī kā dekoru jebkuram ēdienam.

Receptes.lv iesaka
TVNET jaunākie raksti
Uz augšu