/nginx/o/2022/02/16/14368763t1h5409.jpg)
Zupas strēbšana vai čāpstināšana, baudot kādu ēdienu, dažos cilvēkos var izraisīt aizkaitinājumu un pat dusmas. Ja cilvēks izjūt pamatīgu diskomfortu, dzirdot šādas skaņas, tā var būt misofonijas izpausme, tulkojumā no grieķu valodas tas burtiski nozīmē “riebums pret skaņām”.
Pētījums, kas publicēts Journal of Neuroscience un The Guardian, liecina, ka cilvēkiem ar misofoniju tik ļoti nepatīk ikdienas skaņas, kuras citi var pat nepamanīt, ka viņi piedzīvo negatīvas emocijas, sākot no trauksmes līdz panikas lēkmei. Turklāt kaitinošas skaņas var paātrināt sirdsdarbību, paaugstināt asinsspiedienu un veicināt pastiprinātu svīšanu.
Cilvēki, kam ir misofonija, reaģē uz tādām skaņām kā:
Ņūkāslas universitātes pētnieki ir atklājuši, ka cilvēki ar misofoniju būtībā ir bioloģiski atšķirīgi no vairuma. Viņiem ir spēcīgāka saikne starp smadzeņu daļu, kas apstrādā skaņas, un smadzeņu daļu, kas ir atbildīga par mutes un rīkles muskuļu kustībām. Cilvēki cieš, iespējams, no tā, ka smadzenes kļūdaini "nolemj", ka viņi paši veic visas šīs skaņu veicinošās darbības.
Ņūkāslas universitātes neirozinātnieka Sukhbindera Kumara vadītā komanda analizēja smadzeņu darbību cilvēkiem ar un bez misofonijas, kad viņi bija miera stāvoklī un klausījās skaņas, tostarp košļāšanu, mazuļa raudāšanu un neitrālas skaņas.
Dzirdes centrs smadzeņu garozā, kas apstrādā skaņu, reaģēja vienādi cilvēkiem ar un bez misofonijas. Bet gan miera stāvoklī, gan klausoties, cilvēki ar misofoniju uzrādīja spēcīgāku savienojumu starp dzirdes centru un smadzeņu zonām, kas kontrolē sejas, mutes un rīkles kustības. Zinātnieks atklāja, ka šī saikne kļuva visaktīvākā dalībniekiem ar misofoniju, kad viņi dzirdēja šim stāvoklim raksturīgās košļāšanas skaņas.
Būsim pieklājīgi - ēdīsim un dzersim kulturāli, izvairoties no liekām skaņām, kā arī pasaudzēsim ausis tiem, kuriem šīs skaņas izraisa īpašu nepatiku un negatīvas emocijas.
