/nginx/o/2022/02/15/14366524t1hd6f0.jpg)
Mīksts, smaržīgs, nokožot redzamas neskaitāmas mīklas kārtiņas, lūk, sapnis par izcilu kruasānu. Šis izcilai konditorejas izstrādājums ir iekarojis daudzas sirdis un vēderus, jo baudāmi tie gan saldi, gan sāļi, gan auksti, gan silti. Tomēr tas, ko šķietami zinām par šo "bulciņu", var izrādities mānīgs, piemēram, tā izcelsme no Francijas.
"Lai pagatavotu gardus kruasānus, ir jāklausās franču mūzika un jāizmanto daudz sviesta," saka franču tautības maiznieks Metjū Mifsuds, kas ik dienu gatavo svaigus kruasānus Narvesen tirdzniecības vietām. Gardie un gaisīgie kruasāni mums visiem asociējas ar Franciju, lai gan patiesībā to pirmatnējās izcelsmes zeme ir cita. Tāpat tikai retais zina, ka viens no veidiem, kā mieloties ar kruasāniem, - iemērcot kafijā.
1. Kruasāna dzimtene ir Austrija
Kruasāns tik tiešām ir viens no neoficiālajiem Francijas simboliem līdzās Eifeļa tornim, beretēm un franču maizei jeb bagetei, un Francijas loma ceļā līdz tādam kruasānam, kādu to pazīstam šodien, ir nozīmīga. Taču patiesībā kruasānu saknes meklējamas 17.gadsimtā Austrijā, kad 1683.gadā notika Vīnes kauja. Toreiz pilsēta tika aplenkta un bija ļoti tuvu tam, lai padotos osmaņu karavīru armijai, kas bija ielenkuši pilsētu un plānoja izrakt tranšejas zem pilsētas biezajiem aizsargmūriem, piepildīt tās ar šaujampulveri un uzspridzināt mūra sienas. Tranšeju rakšana tika sākta agrā rīta stundā, kad visa pilsēta vēl gulēja, taču tas bija arī laiks, kad maiznieki kurināja krāsnis, lai ceptu maizi. Mīcot mīklu, viņi izdzirdēja dīvainas skaņas un steidzās sazināties ar varas iestādēm, kas savukārt norīkoja cilvēkus rakt tuneļus pretī un pārtvert šaujampulveri. Tieši tobrīd palīgā Vīnei ieradās arī Polijas karalis ar sabiedroto spēku armiju, un osmaņiem nācās bēgt.
Lai atgādinātu visiem par uzvaru un izceltu savu lomu pilsētas glābšanā, maiznieki izveidoja īpašu konditorejas izstrādājumu pusmēness formā, jo tas bija osmaņu karoga simbols.
2. Kruasānu sākotnēji sauca par kipferl
Vīnes maiznieki savu jauno meistardarbu nosauca par kipferl, kas austriešu vācu valodā nozīmē pusmēness. Tāpēc arī šobrīd, Austrijas kafejnīcā vaicājot pēc kipferla, jums atnesīs pusmēnes formas konditorejas izstrādājumu.
3. Kruasānu mērc kafijā
Pusmēness formas mīklas izstrādājumi nebija vienīgais osmaņu turku laika mantojums Vīnē. Viņu armija bija ieradusies, plānojot te palikt, tāpēc bija paņēmusi līdzi ļoti daudz pārtikas. Tas viss tika pamests, kad viņiem steigā nācās bēgt, un karavīri, kuri bija izglābuši pilsētu, ieguva atstāto laupījumu. Vieni paņēma kamieļus, citi paklājus, bet kāds karavīrs paņēma pilnus maisus ar dīvainām pupiņām. Šis karavīrs bija viesojies Turcijā un zināja, ka tās ir kafijas pupiņas, no kurām var pagatavot gardu kafiju.
Viņš atvēra pirmo Vīnes kafejnīcu, taču, tā kā cilvēki ar piesardzību mēdz izturēties pret visu jauno, neviens negribēja nogaršot viņa dīvaino brūvējumu, un, lai padarītu to pievilcīgāku, viņš nolēma to piedāvāt kopā ar kādu konditorejas izstrādājumu. Vietējais maiznieks ieteica, ka šis izstrādājums varētu būt kipferls, jo visiem vēl svaigā atmiņā bija Turcijas iebrucēju aizdzīšana. Kafijas un kipferla kombinācija cilvēkiem iepatikās, un interesanti, ka viņi tos baudīja, iemērcot kafijā. Tas bija arī pirmsākums tagad populārajām franču brokastīm ar kruasānu un kafiju.
4. Kruasāns ir franču brokastu sastāvdaļa
Kruasāns joprojām ir viena no trim franču brokastu sastāvdaļām. Otra ir kafija ar pienu bļodiņā vai lielā krūzē, un trešā ir avīze, ko mūsdienās aizstāj jaunākās informācijas aplūkošana viedierīcē. Arī Francijā kruasānu brokastīs ēd, mērcējot kafijā. Pēc kruasāniem uz maiznīcu jāiet agri no rīta, lai brokastīs tie būtu svaigi un vēl nedaudz silti.
5. Uz Franciju kruasānus atveda Marija Antuanete
Austrijas karaliene Marija Antuanete, kurai pieder arī slavenais teiciens - ja cilvēkiem pietrūkst maizes, lai ēd kūkas, četrpadsmit gadu vecumā tika nosūtīta uz Franciju, lai apprecētos ar nākamo karali Luiju XVI. Svešumā jaunā meitene ilgojās pēc dzimtenes un lūdza galma maizniekus uzcept viņai tādu kipferli, kādu atcerējās baudām mājās Vīnē. Viņa pastāstīja vēl par citiem konditorejas izstrādājumiem, ko ēdusi dzimtenē, un tie kļuva pazīstami kā viennoiserie - Vīnē tapuši konditorejas izstrādājumi, kas izgatavoti no rauga mīklas līdzīgi kā maize, vai no kārtainās mīklas, bet ar pievienotām sastāvdaļām, kas piešķir tiem bagātīgāku un saldāku garšu.
Deviņpadsmitajā gadsimtā kipferls bija kļuvis populārs Francijā, taču tas vēl ne tuvu nebija tas gaisīgais konditorejas izstrādājums, ko mēs pazīstam šodien. Tā joprojām bija Austrijas versija: izgatavota no mīklas, kas līdzīga brioša mīklai, maza pusmēness formā.
Ap 1837.gadu divi austrieši Parīzē atvēra Vīnes maiznīcu un tobrīd jau ļoti populārā pusmēness formas izstrādājuma nosaukums tika mainīts no kipferl (Austrijas vācu vārds, kas nozīmē pusmēness) uz kruasānu (franču vārds, kas apzīmē pusmēness). Šai laikā kruasāns ieguva arī tagad pazīstamo pārslaino tekstūru un bija pavisam tuvu tam, lai kļūtu par vienu no Francijas simboliem.
6. Izliekts vai taisns?
Tā kā tik daudz tiek runāts par pusmēnešiem un kruasānu, kas nosaukts tā izliektās formas dēļ, kāds varētu brīnīties, kāpēc daudzi sviestainie kruasāni ir taisni, nevis izliekti pusmēness formā?
Izrādās, arī tas ir interesants stāsts. Sākumā visi kruasāni tika gatavoti pusmēness formā un tikai ar sviestu. Tad deviņpadsmitā gadsimta vidū tika izgudrots margarīns. Tas bija lētāks nekā sviests, un tam bija ilgāks uzglabāšanas laiks, tāpēc ar to sāka aizstāt sviestu kruasānos. Taču, tā kā frančiem ir svarīgi atklāt visas ēdiena sastāvdaļas, bet ne visiem pircējiem patika, ka sviestu aizstāj ar margarīnu, maiznieki nolēma izveidot divas dažādas versijas.
Pieņemot, ka margarīns ar laiku aizstās sviestu pilnībā, ar margarīnu gatavoti kruasāni tika atstāti tradicionālajā pusmēness formā, bet ar sviestu gatavoti kruasāni ieguva taisnu formu.
7. Ne tikai konditorejas izstrādājums, bet iecienīta uzkoda
Šobrīd kruasāni atrodami kafejnīcās, veikalos un virtuvēs visdažādākajās pasaules valstīs. "Taču nemainīgs palicis fakts, ka par labu kruasānu liecina tas, ka tam ir daudz kārtu," saka kruasānu meistars Metjū Mifsuds. Arī šobrīd kruasāna mīklu slāņo ar sviestu, vairākas reizes pēc kārtas izrullē un saloka, pēc tam izrullē plānā loksnē, izmantojot paņēmienu, ko sauc par laminēšanu. Procesa rezultātā tiek iegūta kārtaina, pārslaina tekstūra, kas līdzīga kārtainās mīklas izstrādājumiem. Kruasāns vēl arvien var būt saldais našķis, ko baudīt kopā ar kafiju, taču, kā rāda Narvesen klientu izvēles, cilvēki mīl dažādību. Kruasānus tie izvēlas tikpat labi lai aizstātu launagu vai kā sātīgas uzkodas, ja tiek pildīts ar sieru, šķiņķi, salātu lapām un tomātiem.
