Lai atgādinātu visiem par uzvaru un izceltu savu lomu pilsētas glābšanā, maiznieki izveidoja īpašu konditorejas izstrādājumu pusmēness formā, jo tas bija osmaņu karoga simbols.
2. Kruasānu sākotnēji sauca par kipferl
Vīnes maiznieki savu jauno meistardarbu nosauca par kipferl, kas austriešu vācu valodā nozīmē pusmēness. Tāpēc arī šobrīd, Austrijas kafejnīcā vaicājot pēc kipferla, jums atnesīs pusmēnes formas konditorejas izstrādājumu.
Pusmēness formas mīklas izstrādājumi nebija vienīgais osmaņu turku laika mantojums Vīnē. Viņu armija bija ieradusies, plānojot te palikt, tāpēc bija paņēmusi līdzi ļoti daudz pārtikas. Tas viss tika pamests, kad viņiem steigā nācās bēgt, un karavīri, kuri bija izglābuši pilsētu, ieguva atstāto laupījumu. Vieni paņēma kamieļus, citi paklājus, bet kāds karavīrs paņēma pilnus maisus ar dīvainām pupiņām. Šis karavīrs bija viesojies Turcijā un zināja, ka tās ir kafijas pupiņas, no kurām var pagatavot gardu kafiju.
Viņš atvēra pirmo Vīnes kafejnīcu, taču, tā kā cilvēki ar piesardzību mēdz izturēties pret visu jauno, neviens negribēja nogaršot viņa dīvaino brūvējumu, un, lai padarītu to pievilcīgāku, viņš nolēma to piedāvāt kopā ar kādu konditorejas izstrādājumu. Vietējais maiznieks ieteica, ka šis izstrādājums varētu būt kipferls, jo visiem vēl svaigā atmiņā bija Turcijas iebrucēju aizdzīšana. Kafijas un kipferla kombinācija cilvēkiem iepatikās, un interesanti, ka viņi tos baudīja, iemērcot kafijā. Tas bija arī pirmsākums tagad populārajām franču brokastīm ar kruasānu un kafiju.
4. Kruasāns ir franču brokastu sastāvdaļa
Kruasāns joprojām ir viena no trim franču brokastu sastāvdaļām. Otra ir kafija ar pienu bļodiņā vai lielā krūzē, un trešā ir avīze, ko mūsdienās aizstāj jaunākās informācijas aplūkošana viedierīcē. Arī Francijā kruasānu brokastīs ēd, mērcējot kafijā. Pēc kruasāniem uz maiznīcu jāiet agri no rīta, lai brokastīs tie būtu svaigi un vēl nedaudz silti.
5. Uz Franciju kruasānus atveda Marija Antuanete
Austrijas karaliene Marija Antuanete, kurai pieder arī slavenais teiciens - ja cilvēkiem pietrūkst maizes, lai ēd kūkas, četrpadsmit gadu vecumā tika nosūtīta uz Franciju, lai apprecētos ar nākamo karali Luiju XVI. Svešumā jaunā meitene ilgojās pēc dzimtenes un lūdza galma maizniekus uzcept viņai tādu kipferli, kādu atcerējās baudām mājās Vīnē. Viņa pastāstīja vēl par citiem konditorejas izstrādājumiem, ko ēdusi dzimtenē, un tie kļuva pazīstami kā viennoiserie - Vīnē tapuši konditorejas izstrādājumi, kas izgatavoti no rauga mīklas līdzīgi kā maize, vai no kārtainās mīklas, bet ar pievienotām sastāvdaļām, kas piešķir tiem bagātīgāku un saldāku garšu.
Deviņpadsmitajā gadsimtā kipferls bija kļuvis populārs Francijā, taču tas vēl ne tuvu nebija tas gaisīgais konditorejas izstrādājums, ko mēs pazīstam šodien. Tā joprojām bija Austrijas versija: izgatavota no mīklas, kas līdzīga brioša mīklai, maza pusmēness formā.