Mūžīgais jautājums uz kuru neizdodas rast to vienu vienīgo, pareizo atbildi - kā izcept tādas kotletes, kā cepa vecmāmiņa - mīkstas, garšām bagātas un sulīgas.
Katram savas ideālās kotletes: ko gatavotāji pievieno gaļas masai, lai kotletes mīkstas un sulīgas? (2)
Cik saimnieku un saimnieču, tik katram savu īpašo paņēmienu.
Gatavotāju entuziastu grupā "Garšīgas receptes" izvērtusies aktīva diskusija par to, kā tad tikt pie sulīgajām kotletēm, kas neliks vilties. Gatavotāju daudz, viedokļu un ideju arī, bet mēs apkopojām populārākos ieteikumus, kā arī piefiksējām neierastākos.
Viena no populārākajām piedevām, ko min gatavotāji kā savu slepeno kotlešu sastāvdaļu, ir sīpols. Zaļš sīpols, smalki sagriezts vai sarīvēts - tas jau katra paša izvēlē.
Apkopojot versijas par dārzeņiem, gatavotāji kā opcijas minēja arī zaļa kartupeļa pievienošanu. Tiesa gan, te domas dalās, jo daži gatavotāji uzsver, ka, pievienojot kartupeli, ir jūtama tā garša gatavajās kotletēs.
Tiem, kam kartupeļu pievienošana nav cieņā, gatavotāji iesaka izmantot kabaci, cukini vai pat ķirbi. Ar ķirbi gan jārēķinās, ka būs jūtama saldāka garša.
Izmērcēta baltmaize - ūdenī vai pienā - ir vēl viena piedeva, ko gatavotāji atzīst par labu esam, lai kotlešu masu uzlabotu.
Zināms, ka maizīti pievieno gaļas masai jau gadiem ilgi. Kādreiz tas darīts arī taupības nolūkos, lai palielinātu masas apjomu, ja gaļas nebija tik daudz kā gribētos.
Vairāki gatavotāji ir vienisprātis, ka kotletes sulīgas padara treknākas piedevas.
Kā opcijas tiek piedāvāts skābais krējums, majonēze un arī speķa piemalšana maltās gaļas masai.
Neviens negrib ūdeņainu gaļu, tāpēc interesanti, ka daudzi gatavotāji uzsver, ka tieši ūdens ir tas, kas jāpievieno, lai kotletes izdotos perfektas.
Ūdens jālej auksts gana lielā apjomā. Cepšanas procesā tas izdalās, pašu gaļu saglabājot sulīgu.
Arī mēs rakstījām par kādu dārzeni un sastāvdaļu no virtuves skapīša, ko saimnieces atzīst par derīgu, lai kotletes izdotos vēl labākas.
Vēl viens ieteikums ir kotletes apviļāt miltos vai rīvmaizē, lai panējums izveidotu aizsargkažociņu. Sākumā tās jāapcep uz lielākas liesmas, lai smuki aprautu ārpusīti, un tad lēnām jāturpina cept, lai gatavs būtu arī viducis.
Skaidrs ir viens - katrai saimniecei un saimniekam ir sava īpašā kotlešu recepte, izmantotās sastāvdaļas, garšvielas un arī atšķirīgs pagatavošanas process. Pat cenšoties visu darīt kā norādīts receptē, rezultāts tāpat katru reizi kaut nedaudz, bet atšķirsies, jo to ietekmē virkne dažādu faktoru.