/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)
"Centrāltirgus rajonā līdz galam neizcepts čebureks aprējis garāmgājējus." Kas zina, cik taisnības ir šajā vecajā jokā, bet nevar noliegt, ka jau izsenis pilsētā klīst šausmu stāstu cienīgas leģendas par eļļā vārīto gaļas pīrāgu pildījumu. Par spīti baisajiem nostāstiem, čeburekus tomēr var dēvēt par īstu Rīgas strītfūdu - tie ir lēti, ērti apēdami un nepieklājīgi garšīgi.
Ejot cauri Centrāltirgum un sajūtot nāsī iecērtamies "čebīšu" specifisko aromātu, ir teju neiespējami pretoties kārdinājumam iecirst zobus kraukšķīgajā mīklas apvalciņā, lai pēc brīža sajustu gar zodu notekam aromātiska gaļas buljona tērcīti.
Tomēr, atceroties pilsētas leģendas par ņaudošiem un rejošiem dzīvnieku valsts pārstāvjiem, kas it kā savulaik tikuši iemalti pildījumā vai stāstu par leģendārajiem Pļavnieku čeburekiem, kuros, iespējams, iecepti miskastēs atrasti labumi, ko īpašniekam piegādāja vietējie bomži, apetīte pazūd kā nebijusi.
Lai nevajadzētu zīlēt, kas čeburekiem vēderā, labāk iemācies tos pagatavot mājās. Ievērojot pāris noderīgus padomus, šis darbiņš būs pa spēkam pat tiem, kam abas rokas ir kreisās.
Kā pagatavot čebureku mīklu