Kāpēc Jāņu siera šķēli var notiesāt brangāku nekā cita veida sieru?

Guna Havensone uzskata, ka piena produkti, tostarp siers, mūsu uzturā galvenokārt ir olbaltumvielu un kalcija avots: “Kalcijs ir viens no pamatelementiem, kurš ir vajadzīgs katrai organisma šūnai. Tas ir vajadzīgs vielu pārnesei, nervu impulsiem, muskuļiem, tai skaitā sirds un asinsvadu sistēmā, un tas, ko mēs vairāk atceramies katrs un zinām, - kalcijs ir vajadzīgs arī kaulaudu vielmaiņai.”

Turklāt piena produktos, tai skaitā sierā, kalcijs ir pareizā attiecībā ar fosforu, kas nodrošina šo minerālvielu optimālu izmantošanu organismā. Tāpat siers ir arī A, D un K vitamīna avots, kas kalciju palīdz labāk nogādāt līdz kauliem.

Lietojot sieru, jāatceras, ka tas tomēr ir arī taukiem bagāts produkts. Visliesākie ir tie sieri, kuri satur vairāk mitruma.

Īpaši liess esot Jāņu siers. Tajā, kā stāsta Havensone, esot gana daudz olbaltumvielu, bet tikai ap 10 gramiem tauku un 200 - 250 (kcal) kalorijas: “Es teiktu, ka mēs varam atļauties arī tādas stipri biezākas šā siera šķēles. Tādas, kas varbūt vidēji pārsniedz tradicionālās siera porcijas daudzumu, kas ir 30 grami. Jāņu sieru mēs noteikti varam apēst 50 gramus un nedaudz vairāk.”

Vēl liesi ir arī fetas un mocarellas tipa svaigie sieri, un tie satur vidēji 17 līdz 20 procentus tauku. Par vidēja treknuma sieriem uzskata Krievijas, Holandes, Maasdamera un Ementāles sieru. Tajos ir vidēji 25% tauku. Bet cietie, nogatavinātie parmezāna tipa sieri ir gan sāļāki, gan arī treknāki nekā citi sieru veidi. Tie satur vidēji 30-35% tauku. Havensone arī piebilst, ka vidēji 100 grami siera, kas ir četras vai piecas siera šķēles, satur ap 300 – 400 (kcal) kalorijas.

“Jāsaprot arī to, ka sāls tiek pievienots sieram, jo tas ir tāds tehnoloģisks process. Mūsdienās pārtikas tehnologi saka, ka minimālais sāls daudzums, ko sieram var pievienot, ir viens grams. Tātad

jāpievērš uzmanība, lai šis sāls daudzums nav vairāk kā 1,2 grami uz 100 gramiem produkta. Bet atrast tādu sieru, kurā vispār nav sāls, būs diezgan sarežģīti,” stāsta uztura speciāliste.

Havensone iesaka sāļākus, piemēram, cietos vai fetas sierus kombinēt ar dārzeņiem: “Ja produktā ir lielāks sāls (nātrija hlorīda) īpatsvars, mēs vienmēr pievienojam produktus, kas satur nātrija pretējo jonu jeb kāliju. Un kālija avots, protams, ir dārzeņi. Piemēram, ja mēs fetas sieru nedaudz pievienojam dārzeņu salātiem un neliekam vairs papildu sāli, tad tas viss izlīdzināsies.”

Ikdienā ar siera ēšanu nebūtu jāaizraujas. Kādu dienu tas jāaizstāj ar biezpienu, bet citreiz olbaltumvielas un kalciju var uzņemt ar, piemēram, pākšaugiem:

“Tādā veidā sieru mēs varētu lietot 3-4 reizes nedēļā, tas būtu tāds optimāls porciju un režīmu daudzums tieši šim piena produktam.”

Ar siera ēšanu jābūt uzmanīgiem arī tiem cilvēkiem, kuru gremošanas trakta jauda nav tik spēcīga. Tādos gadījumos uz nakti nevajadzētu ēst daudz siera, turklāt būtu jāizvairās no šā produkta kombinēšanas ar citiem grūti sagremojamiem produktiem, piemēram, gaļu.

Savukārt cilvēkiem ar laktozes nepanesību Havensone iesaka izvēlēties nogatavinātus cietos sierus: “Pareizais siera veids viņiem būs cietie sieri, kuri tagad ir tik ilgi nogatavināti, ka tajos esošie mikroorganismi visu šo piena cukuru jau ir iztērējuši un viņos nav laktozes.”