Kā pareizi ēst pūdēto siļķi un kāda ir gaļas bumbiņu slepenā sastāvdaļa? (4)

Arī Ziemssvētku anšovu-kartupeļu sacepums “Jansson's frestelse”, kur ir izmantoti saldi anšovi, kartupeļi, cepti sīpoli, piens, saldais krējums un rīvmaize nav īsti saprotams daudzu “nezviedru” garšas kārpiņām. Šo ēdienu vai nu mīli vai nu ienīsti – vidusceļa nav. Man pašam gan tas ļoti garšo.”

Kā pareizi baudīt pūdēto siļķi

Zviedru virtuves atpazīstamākā delikatese ir pūdētā siļķē jeb “surströmming”. Internetā atrodami daudzi video, kur cilvēki, to degustējot, spiež ciet degunu un cīnās ar augšup kāpjošo nelabumu, beigās padodoties un atzīstot, ka šis ēdiens ir nebaudāms. Šefpavārs skaidro, ka nereti vaina ir nezināšanā, kā tad pareizi baudāma šī specifiskā delikatese.

Viena no populārākajām kļūdām ir nepareiza bundžas atvēršana.

Pūdētās siļķes bundžu ieteicams atvērt ārpus telpām, turklāt, ievietojot to ar ūdeni piepildītā spainī, lai izvairītos no smakojošās gāzes, kas izplūst atvēršanas brīdī.

Otra kļūda – ēst “pliku” pūdēto siļķi, kas ar dakšu “izzvejota” no bundžas. Vispirms to vajadzētu atbrīvot no asakām un sagatavot siļķei pienācīgas piedevas zviedru labākajās tradīcijās.

Polārmaizi pārziež ar treknu bezpiedevu krēmsieru, uz tā liek pūdētās siļķes gabaliņus, "piesedzot" ar kapātiem sīpoliem, dillēm un kartupeļu šķēlēm. Pareizi pasniegta pūdētā siļķe pēc garšas atgādina pikantu zilo sieru.

Zviedru gaļas bumbiņu slepenā sastāvdaļa

Latvijā populārākais zviedru virtuves ēdiens, neapšaubāmi, ir gaļas bumbiņas. Ar ko gan tās atšķiras no mūsu kotletēm?

Šefpavārs Oļegs Soročins piedāvā divas gaļas bumbiņu receptes jaunā garšu interpretācijā un atklāj, kādas ir šī tradicionālā ēdiena slepenās sastāvdaļas.

 “Es kādu laiku strādāju vienā virtuvē ar zviedru šefpavāru. Viņš man iemācīja ka

gaļas bumbiņu slepenā sastāvdaļa ir anšovu sālijums, ko pievieno maltās gaļas masai.

Bumbiņas cep lielā sviesta daudzumā, tad sviestu nolej un pievieno krējuma mērci, kurā tās sautēt pirms pasniegšanas. Obligāta piedeva ir brūkleņu ievārījums. Ievārījuma saldums rada lielisku garšas harmoniju ar gaļas bumbiņām, savukārt kartupeļi un krējuma mērce kalpo kā neitrāls vidutājs, kas abas šīs garšas apvieno.”

Zviedrijas virtuves tradicionālie produkti un receptes

IKEA šefpavārs Oļegs Soročins piedāvā četras mūsdienīgas receptes un variācijas par zviedru tradicionālās virtuves tēmu.

Garneļu salāti “skagen" ir iecienīti visā Zviedrijā un ir ļoti ātri pagatavojami. Lobītas mazās garneles samaisa ar majonēzi, sinepēm, dillēm un citrona sulu. Klasiska uzkoda ir "toast skagen" – grauzdētas maizes šķēle ar garneļu salātiem.

Marinēta siļķe. Ziemassvētku, Lieldienu un vasaras saulgriežu laikā Zviedrijā tradicionāli ierasts mieloties ar “sill”- marinētu siļķi un degvīnu. Siļķes tiek marinētas sālī un etiķī un papildinātas ar dažādām garšvielām. Vienas no populārākajām piedevām ir sīpoli, dilles, sinepes, ķiploki un mencu ikri. Siļķes bauda tāpat vai kopā ar vārītiem kartupeļiem, skābo krējumu un sīpollokiem.

Kartupeļu pankūkas. “Rösti” - kartupeļu pankūku saknes ir meklējamas Šveicē, kur tās parasti pasniedz brokastīs. Zviedrijā kartupeļu pankūkas tiek izmantotas kā piedeva pie dažādiem gaļas ēdieniem. Tās gatavo no svaigiem vai vārītiem, rīvētiem kartupeļiem, no kuriem tiek izveidotas un pēcāk eļļā ceptas aptuveni centimetru biezas pankūciņas. Īsti zviedru gaumē ir tās pasniegt ar cūkgaļu un brūkleņu ievārījumu.

Kanēļmaizītes. Zviedrijā “fika” jeb kafijas pauze ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Viena no tradīcijām ir kafijas pauzes laikā pasniegt septiņas dažādas kūciņas. Piemēram, sulīgas kanēļmaizītes, kurām par godu 4. oktobrī Zviedrijā tiek svinēta pat īpaša Kanēļmaizīšu diena! Kanēļmaizītes Zviedrijā kļuva populāras 19. gadsimta sākumā, kad pēc Eiropas ekonomiskās krīzes visiem beidzot kļuva pieejami dažādi importēti labumi.

Marinēts lasis. Šī delikatese Zviedrijas vēsturē ieņem ļoti nozīmīgu vietu. Jau tālajos 1600. gados lasi turēja zemē izraktās bedrēs, kur tas lēni fermentējās, iegūstot tradicionālo pūdēto garšu. Mūsdienās to gan marinē nedaudz citādāk – pāris dienu paturot sāls, cukura un diļļu marinādē. Visas garšas saplūst kopā un gaļa kļūst maiga, bet stingra, tāpēc to ir viegli sagriezt šķēlītēs. Nereti lasi ēd kopā ar vārītiem kartupeļiem un saldi skābeno sinepju un diļļu mērci. Šo tradicionālo mērci var pasniegt arī ar vēžiem, marinētu gaļu, šķiņķi vai izmantot kā salātu mērci.

Lāceņu ievārījums. Purva zelts – lācenes ir reti sastopamas, tādēļ tiek uzskatītas par īstu delikatesi. Aukstos gados raža ir īpaši niecīga, turklāt tās aug purvā, kas ogu novākšanu padara par īstu izaicinājumu. Savulaik uzskatīja, ka lācenēm piemīt pat ārstējošas īpašības. Neskatoties uz to, ka tās ir dārgas, lācenes ir ļoti iecienītas visā Zviedrijā – īpaši ievārījumos vai liķieros.

Grauzdēti sausiņi. Zviedru sausmaizītēm ir gadsimtiem senas tradīcijas. Īpašo, kraukšķīgo tekstūru tās iegūst pagatavošanas procesā – sausmaizītes cep ļoti īsu brīdi, bet augstā temperatūrā. Šādi tiek panākts, ka maizītē gandrīz nav ūdens, tāpēc to var ļoti ilgi glabāt. Vēsturiski šai īpašībai ir bijusi liela nozīme – sausiņi zviedru virtuvē radušies aiz tīrās nepieciešamības. Senāk maizi parasti cepa rudenī pēc graudu novākšanas un apstrādāšanas, kā arī pavasarī – ja pāri bija palikuši milti. Lai maize saglabātos ilgāk, tā tika izkaltēta. Interesanti, ka šī tradīcija Zviedrijā saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Zviedrijas virtuvei raksturīgos produktus plašā klāstā iespējams iegādāties IKEA pārtikas nodaļā. Bet, ja tu vēl tikai plāno savu virtuvi, vai vēlies uzlabot esošo, noderīgs palīgs būs IKEA bezmaksas tiešsaistes plānotājs. Tajā iespējams izvēlēties un pārbaudīt dažādus risinājumus, aprēķināt nepieciešamo budžetu un salīdzināt dažādus variantus virtuāli, pat neatstājot savu mājokli. 

Raksts tapis sadarbībā ar IKEA.