Ar D vitamīnu papildināti produkti: vērtīgi vai reklāmas triks?

FOTO: Yulia Gust/Shutterstock.com

Vai esi veikalu plauktos ievērojis, ka ir produkti, uz kuru iepakojumiem norādīts, ka tie ir papildināti ar D vitamīnu. Izklausās lieliski, ja ar uzturu var uzņemt papildus vērtīgas vielas, bet vai tā ir taisnība?

Sākotnēji tika uzskatīts, ka D vitamīns ir nepieciešams vien kaulu veselībai, jo tas veicina kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās, tāpēc to ieteica rahīta profilaksei, taču vēlāk tika atklāts, ka D vitamīns piedalās arī citu svarīgu imūnsistēmas darbību nodrošināšanā un ir vēlams dažādu respiratoro slimību, tostarp Covid-19, profilaksē un ārstēšanā.

Raidījums “Pārtikas revidents” kopā ar Veselības Centru apvienības (VCA) poliklīnika “Aura” endokrinoloģi un internisti Maiju Gureviču analizēja dažādus pārtikas produktus, kuri bagātināti ar D vitamīnu, un skaidroja, vai regulāra to lietošana uzturā var uzlabot D vitamīna līmeni asinīs.

“Organisms D vitamīnu visu laiku patērē, līdz ar to mums tas jāpapildina visu laiku.

Nelietojot D vitamīnu, nesauļojoties un neēdot D vitamīnu saturošus pārtikas produktus, tā līmenis asinīs sāk kristies jau pēc 2-3 nedēļām,”

atklāj endokrinoloģe Maija Gureviča.

D vitamīna daudzumu mēra starptautiskajās vienībās vai mikrogramos. Rakstos par veselību visbiežāk par mērvienību izmanto starptautiskās vienības (SV), bet uz dažādu produktu iepakojuma D vitamīna daudzumu norāda mikrogramos (μg).

Latvijas Veselības ministrija dienā iesaka uzņemt vidēji 10 μg jeb 400 SV D vitamīna, taču ārvalstu ārstu un endokrinologu biedrības noteiktā ieteicamā diennakts deva pieaugušajiem un bērniem ir teju piecas līdz desmit reizes lielāka, proti - 2000 – 4000 SV. Tikmēr bērniem no 1 - 10 gadu vecumam - 600, bet zīdaiņiem – 400 SV.

Uz dažādu ar D vitamīnu bagātinātu produktu iepakojumiem bieži vien tiek minēts, ka tas satur 1 mikrogramu jeb 20% no dienā ieteicamās vitamīna devas.

Endokrinoloģe Maija Gureviča gan norāda: “Šai normai, kas tiek likta pārtikas produktiem, tomēr kājas aug no tiem senajiem rahīta laikiem. Tad, kad D vitamīnu ieteica lietot kaulu veselībai, tad pietika ar 400 SV, ar 10 mikrogramiem, bet, ja mēs gribam dabūt D vitamīna līmeni asinīs, kuram jābūt optimāli 45-50 ng/ml un pat 60, tad tikai ar pārtikas produktiem būs diezgan grūti savākt šo daudzumu.”

Apskatot dažādu Latvijā pieejamu produktu iepakojumus, raidījuma komanda secināja:

lai uzņemtu Latvijā dienā ieteicamo D vitamīna daudzumu, būs jāpatērē litrs piena produktu, tātad vidēji četras 250 mililitru tilpuma glāzes.

Savukārt, lai D vitamīnu pietiekamā daudzumā uzņemtu no augu valsts dzērieniem, jāizdzer būs tikai nedaudz vairāk - aptuveni 5 glāzes šī dzēriena.

Bet, lai D vitamīnu uzņemtu ieteicamā daudzumā,

ēdot tikai maizi, kurai pievienots D vitamīns, tā būs jāēd ļoti daudz - vidēji vienu kilogramu dienā jeb 33 - 50 maizes šķēles.

Veikalos ir pieejamas arī brokastu pārslas, kurām pievienots D vitamīns, taču te gan jāuzmanās no tā, cik daudz cukura var saturēt šāds ēdiens, taču, lai uzņemtu dienā nepieciešamo D vitamīna devu, būtu jāapēd aptuveni četras 30 g porcijas.

Endokrinoloģe D vitamīna bagātinātu produktu lietošanu atbalsta, vienlaikus minot, ka ar pārtikas produktiem vien būtu grūti nodrošināt optimālu D vitamīna līmeni rudens-ziemas-pavasara periodā.

“Ja mēs pirktu D vitamīna bagātināto pārtikas produktu un ēstu to savienojumā ar pārtikas produktiem, kas paši par sevi satur daudz D vitamīna, tad neliela, bet iespēja ir, ka mēs varētu arī dabūt pietiekamu līmeni, bet es domāju, ka būs grūti dabūt to optimālo 45-60 ng/ml.”

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas dabīgi nelielos daudzumos ir atrodams treknajās zivīs (piemēram, lašos, sardīnēs, siļķēs), aknās, olas dzeltenumā un sēnēs.

Uz augšu
Back