Vīns mērcē, brendijs kūciņā: vai pēc šādas maltītes drīkst sēsties pie auto stūres?

FOTO: Daria Stock/Shutterstock.com

Ne mazums ēdienu receptēs viena no sastāvdaļām ir kāds grādīgais dzēriens. Vīnu ļoti bieži izmanto mērču gatavošanai, bet, piemēram, brendiju un rumu - dažādās kūkās un desertos, lai piešķirtu papildu garšas nianses. Apēsts nav izdzerts, bet vai tas ir garants tam, ka pie stūres sēsties ir droši? 

Latvijas Televīzijas raidījums “Pārtikas revidents” veica izpēti.

Izrādās, ka pēc tādu ēdienu baudīšanas, kuru pagatavošanā izmantots alkohols, labāk tomēr pie stūres nesēsties.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas Tehnoloģijas fakultātes vadošā pētniece Zanda Krūma stāsta, ka pilnīgi viss alkohols neizgaro, produktus termiski apstrādājot. “Jāskatās, protams, cik daudz pēc receptūras mēs to pievienojam un kāda ir tā koncentrācija ēdienā, un zudums var būt trešdaļa, dažiem ēdieniem pat 80%, bet alkohols tomēr saglabājas.”

Likumdošana nosaka, ka bezalkoholiskajā alū var būt līdz 0,5% spirta, kas nozīmē, ka, izdzerot vienu glāzi, maksimāli var uzņemt 0,8 gramus spirta. Ja salīdzina ar to, kas saglabājas ēdienā, kam gatavošanas laikā pievienots tāds alkohols kā vīns vai alus, tas būs 1 grams spirta, tātad līdzīgi kā glāzē bezalkoholiskā alus. Salīdzinājumam – glāzē vīna (150 ml) ir 15 grami spirta.

“Dāņu kolēģi ir pētījuši šo vairāk un secinājuši, ka

visvairāk alkohola paliek brendija pīrāgos un konditorejas izstrādājumos, kur var būt palikuši pat 3 grami spirta vienā ēdiena porcijā,”

stāsta LLU pētniece. Viņa arī uzsver: ja vīnu ielej pannā uzreiz pie gaļas, spirts izgaros lēnāk, tāpēc labāk būtu mērci, kam pievienots alkohols, pagatavot atsevišķi un gaļai pārliet  pašās gatavošanas beigās. Ja ir vēlme ar alkohola pievienošanu uzlabot maltītes garšas īpatnības, tad jārēķinās, ka kaut nedaudz, bet spirts ēdienā būs.

Uz augšu
Back