Ko Ziemassvētkos gatavo Brantu muižas saimniece Ilze?

Ilze Briede ir labi zināma Brantu muižas saimniece, talantīga maizes cepēja un uzņēmēja. Šajā svētku laikā Ilze piekrita dalīties ar divām savās mājās iecienītām receptēm un atklāj, ko tad viņas ģimenē var atrast uz Ziemassvētku galda. 

Senlatviešu tradīcijas paredz, ka Ziemassvētkos uz galda būtu jābūt deviņiem ēdieniem. Katram no tiem tika piešķirta arī simboliska nozīme. Mūsdienās daudzi no ēdieniem, piemēram, zirņi, joprojām ir neatņemama svētku mielasta sastāvdaļa, tāpat arī cepetis - kādam cūkgaļas, citam vistas, bet uz galda redzams lielākajā daļā ģimeņu. Bet jāsaka, ka, laikiem mainoties, uz svētku galda līdzās ierastajiem ēdieniem tiek likts arī kas mūsdienīgāks, modernāks un, iespējams, pat no pasaules aizgūts.

Vaicājām arī Ilzei, kas ir tie ēdieni, kurus viņa ik gadu svētkos gatavo un bauda kopā ar ģimeni. Saraksts garāks nekā deviņi ēdieni vien, bet skaidri redzams, ka tie tomēr ir tādi ļoti latviski, kā jau īstenai latvju saimniecei pieklājas. 

Lūk, ēdieni, kas tradicionāli tiek celti saimnieces Ilzes Briedes galdā! Iedvesmojies, varbūt kādu no šiem pagatavosi arī tu:

• cepetis medus glazūrā, 
• štovēti kāposti ar melnajām plūmēm, 
• pildīta karpa - un zvīņas makā, 
• pupas sēņu mērcē, 
• zirņi ar speķa-sīpolu circeņiem, 
• cepeškrāsnī cepti dārzeņi ar karamelizētu sviestu, 
• sāļā dārzeņu kārtojuma kūka, 
• pīrāgi un piparkūkas, 
• cepti āboli un bumbieri brūkleņu mērcē, 
• karamelizētu riekstu našķis.

Nav vērts liegties, rasols noteikti ir vieni no iecienītākajiem latviešu salātiem dažādos svētkos un godos. Lielā bļoda uz galda redzama dzimšanas dienās, vārdadienās, Lieldienās, Jāņos un arī gada izskaņā - Ziemassvētkos un Jaunā gada sagaidīšanas svinībās. Receptes gan atšķiras, ir senatnīgas receptes, kurās

rasolā, piemēram, lika klāt nēģus.

Saimniece Ilze Briede gan norāda, ka šādu salātu versiju viņa nav iecienījusi, tomēr iesaka: "Ja esi gatavs eksperimentam, var pielikt šķipsniņu karija: skaista krāsa un garšas noskaņa." 

Ilzes Briedes rasola recepte:

• 1 kg vidēji lielu kartupeļu, kas vāroties neizšķīst,
• 0,3 kg vidēji lielu burkānu,
• 5 olas
• 4–5 marinēti gurķi, man patīk saldskābi, kreftīgi gurķi (autores piebilde: "Manuprāt, laba rasola garšas noslēpums ir labos marinētos gurķos"),
• 1 burciņa konservētu zaļo zirnīšu,
• 1 sīpols, smalki sakapāts.

Saimniece norāda: tā kā galdā allaž tiek celts cepetis vai kāds cits gaļas ēdiens, tad rasolu var gatavot arī veģetāru un tas nebūt nebūs negaršīgāks. Bet

ja priekšroku dod ne veģetāram variantam, tad Ilze atklāj, ka pati labprātāk izvēlas izmantot labu cepeša gaļu vai sviestā ceptu vistas krūtiņu, izvairoties no desas.

Mērcei:

• 200 ml Provansas vai brokastu majonēzes
• 150 ml skābā krējuma
• 1 tējk. mārrutku
• 1 tējk. sinepju
• Šķipsniņa melno piparu
• 1 tējk. cukura, cukurs ēdienam izceļ garšu!

Ar sāli receptes autore iesaka neaizrauties. Ja jūt vajadzību, var pievienot, bet der atcerēties, ka majonēzē ir gana daudz šīs garšvielas un to izmanto, arī vārot dārzeņus. 

Saimniece dalījās arī savās zināšanās par rasola vēsturi: "Laiki mainās, mēs maināmies līdz, šobrīd rasola recepte ir stipri mainījusies no pirmsākumiem, kad Krievijā rasolam tika pievienotas smalkās irbītes, padomju laikos tās aizstājot ar vistu vai doktordesu, pirmskara Latvijas laiku receptēs rasols tika gatavots ar siļķi, nēģi, bietēm un āboliem, bet ar to jau ir interesanta dzīve, ka tā mainās."

Salātu gatavošanas gaita

1. Liek katlā kartupeļus un burkānus ar mizu un olas. Pēc 10 minūtēm olas izņem un atdzesē zem tekoša ūdens. Saknes vāra vēl līdz gatavībai, svarīgi ir nepārvārīt.
2. Vislabāk visu novārīt iepriekšējā dienā un pa nakti glabāt vēsumā. Svarīgi, lai dārzeņi ir labi atdzesēti, tad būs viegli griežami un nejuks.
3. Kartupeļus un burkānus nomizo, olas noloba. Visu griež mazos kubiņos, lai tie pēc izmēra būtu tikpat lieli kā zirnīši, kurus pievieno pēdējos no visām sastāvdaļām. Tāpat sagriež marinētus gurķus un gaļu.
4. Gatavo mērci. Krējumu sajauc ar majonēzi, sinepēm, mārrutkiem, cukuru, pipariem. Mērci nogaršo, tai jābūt nedaudz pikantai.
5. Mērci pārlej rasolam, visu samaisa. Ja vēlas, var nemaisīt, bet kārtot kārtām - tā Krievijā franču pavārs Lisjēns Olivjē arī esot pasniedzis rasolu.

Ilze stāsta, ka arī viņa rasolu ir pasniegusi līdzīgi kā siļķi kažokā - liktu kārtās, katru no tām pārlejot ar mērci un beigās skaisti izdekorējot. Šādi pasniegti salāti noteikti izskatīsies estētiskāk.

Vēl viens veids ir tos likt mazos salātu trauciņos vai, piemēram, glāzēs un pasniegt katram ēdājam atsevišķi.

Saimniece, lai svētku laiks garšām bagātāks, atklāja arī savu piparkūku jeb kā viņa pati saka - piparu kūku recepti. Lai izdodas!

Nepieciešamās sastāvdaļas 2,5 kg mīklas

• 200 g sviesta (ja no taukvielām izmanto tikai sviestu, tad 400 g)
• 200 g cūku tauku vai margarīna, var nelikt, tad liek sviestu tauku vietā
• 4 olas
• 200 g brūnā muskovado cukura vai pašu gatavota dedzinātā cukura sīrupa
• 400 g iesala ekstrakta
• 200 g medus
• 1 tējkarote cepamā pulvera
• 1 ēd.k skābā krējuma
• 1 tējk. sāls
• 1-1,2 kg miltu (var izmantot kviešu bīdeļmiltus, bet var pamēģināt ar rudzu bīdeļmiltiem, var 1/3 daļu miltu aizstāt ar rupja maluma miltiem, un atkal jāsaka - var paspēlēties ar auzu, kviešu, rudzu vai miežu rupjajiem miltiem)
• 1-3 ēd.k. piparkūku garšvielu maisījuma: kardamons, kanēlis, krustnagliņas, muskatrieksts, kaltēta apelsīna miziņa, ingvers, vaniļa, smaržīgie pipari līdzīgā daudzumā, var safrānu šķipsniņu piešaut,  visas šīs garšvielas smalki samaļ

Pagatavošana

Cukuru ar 1 ēdamkaroti ūdens sausā katlā kausē un brūnina, kamēr tas ir kārtīgi brūns. Ļoti uzmanīgi sviestu un cūku taukus liek klāt katlā pie sabrūninātā cukura un uz mazas uguns izkausē, pievieno medu un iesala ekstraktu. Ar koka karoti lēni maisa. Neuzvāra! Siltajai masai pievieno 3/4 miltu, cepamo pulveri, skābo krējumu, garšvielas. Masu rūpīgi samaisa, mīklu atdzesē, līdz tā kļūst patīkami silta un to var mīcīt ar rokām.

Atlikušos miltus izber uz galda, izliek padzisušo mīklu un mīca, kamēr mīkla vairs nelīp pie rokām. Sākumā masa ir ļoti lipīga, bet, kad tā kārtīgi izmīcīta, mīkla kļūst gluda un vijīga. Galvenais ir noturēties un nepielikt vēl miltus, jo sākumā liekas, ka mīkla ir par mīkstu. Mīcot tā mainīsies un nākamajā dienā būs daudz stingrāka. Mīca vismaz 10 minūtes, līdz mīkla kļūst spīdīga un viendabīga, tad uzglabā vēsumā. Jo agrāk mīklu sagatavo, jo labāka tā kļūs, garšvielas savā starpā sadraudzēsies un ievilksies.

Ir teiciens, ka piparkūku mīkla jāgatavo tūliņ pēc Jāņu dienas.

Cep piparkūkas. Ja grib plānas un kraukšķīgas, tad jārullē uzreiz uz pannas un jāsagriež turpat. Ja veido ar formiņām, nebūs tik kraukšķīgas, bet biezākas un mīkstas, bet tās var nosmērēt ar olu un dekorēt ar dažādiem riekstiņiem, sēkliņām, balto vai tumšo šokolādi. Tad tiešām jau pēc piparu kūkām izskatās un garšo!

Paldies saimniecei Ilzei Briedei!

Vēlam mierpilnu gatavošanos svētkiem!