Psihologi un dietologi vienprātīgi uzskata ēdienu par vispieejamāko tūlītējas fizioloģiskas baudas avotu.

Mūsdienās ir pat veselīga dzīvesveida programmas, kas palīdz mums «atraidīt» noteiktus pārtikas produktus. Tas notiek tāpēc, ka daudzi neapzināti «izmanto» stresu vai sevi izklaidē ēdot.

Pašizolācijas laikā daļa cilvēku «apēda» bailes un satraukumu. Bet labāk aizrauties nevis ar šokolādi, bet ar seleriju, avokado vai burkānu. Ēd tikai tad, kad esi izsalcis, lēnām, no skaistiem traukiem un izbaudot nevis steidzoties.

Ir apskatīti daži ēšanas paradumi no uztura psiholoģijas viedokļa:

Aizraušanās ar trekniem ēdieniem

To novēro cilvēkiem, kuri pastāvīgi izjūt vainas sajūtu. Cilvēks, kurš ļaunprātīgi izmanto ēdienu, zemapziņā vēlas sevi par kaut ko sodīt, izjūtot neapmierinātību ar sevi fiziskā un psiholoģiskā līmenī. Bieži vien viņi par prioritāti izvirza rūpes par citiem, savas vajadzības un vēlmes uzskata par savtīgām. 

Atkarība no saldumiem

Tā norāda uz dzīvesprieka, maiguma trūkumu. Vientuļās sievietes bieži ir alkatīgas no saldumiem. Dietologi ir aprēķinājuši, ka cilvēkam dienā ir pietiek saldumu, apēdot 3 svaigus augļus. Pārējais daudzums, kas tiek patērēts, ir jau pārāk daudz.

Nekontrolēta miltu izstrādājumu ēšana

No uztura psiholoģijas viedokļa šāda atkarība nozīmē tuvinieku atbalsta trūkumu. Smalkmaizīšu, kēksiņu un maizes cienītāji spēj paši sev izdomāt nelaimes, un viņiem nepietiks ar maigumu un rūpēm, lai pašsajūta uzlabotos. Šādi cilvēki bieži ir «nepiesātināmi» ne tikai pārtikā.

Asu ēdienu cienītāji

Viņu dzīvē trūkst emocionālu «piparu» un piedzīvojumu. Šādām personai ir nosliece uz analīzi un pašpārbaudi un viņi bieži vien nepamana, cik brīnišķīgas lietas un notikumi ir viņam visapkārt.

Ir svarīgi nebūt «vēdera vergam». Kontrolē savu sāta sajūtu. Ēd biežāk, bet mazākās porcijās, bet neļauj sev būt badā.