/nginx/o/2020/02/06/12924595t1hff88.jpg)
Protams, bērni, iespējams, ir izvēlīgākie ēdāji un viss izvēlēšanās un ēšanas process var iznīcināt tavas plānotās vakariņas ārpus mājām, bet patiesība ir tāda, ka bieži vien ēdieni no bērnu ēdienkartes tiešām negaršo nemaz tik labi. Šeit ir daži triki, kā būt godīgiem attiecībā uz ēdienu ar bērniem, vienlaikus motivējot viņus ēst veselīgi.
Tu jau zini šo ainu, jūs sēžat restorānā, varbūt esat atvaļinājumā, varbūt, teiksim, vislaimīgākajā vietā uz Zemes. Jau ir patērēts tik daudz cukura, ka jums visiem nepieciešama tikai laba, sabalansēta maltīte. Jūsu mazulis pasūta kaut ko no bērnu ēdienkartes, kas tagad ir jauna un uzlabota ar veselīgākiem, pat veģetāriem ēdieniem un augļiem, bet bērns izvēlas zaļās pupiņas ar picu! Viesmīlis nes ēdienu un tu klusībā sev saki: “Tas neizskatās labi”. Kad bērns atsakās to ēst, tu viņam ko atbildi? “Ēdienam viss ir kārtībā, tas ir labs. Ēd!”
Nedari tā! Melošana situāciju neatrisinās.
Patiesība ir tāda, ka, neraugoties uz to, ka bērnu ēdienkartes kļūst arvien veselīgākas, joprojām pastāv vairākas problēmas, kas bērnus attur no šo ēdienu patiesas baudīšanas. Pārsvarā trūkst garšvielu un ēdieni tiek pārgatavoti. Reizēm sastāvdaļu ir pārāk daudz un bērns savā šķīvī apjūk. Ar ko rezultējas situācija? Neapmierinātā bērna sejas izteiksme liek viņam atdot savu porciju un, godīgi sakot, vakara noskaņa ir gana sabojājusies.
Jā, nenoliegsim, bērni reizēm ir manipulatori un saka, ka viņiem kaut kas negaršo, lai tiktu pie kāda neplānota našķa. Bet nemelo viņiem par ēdienu. Nekad. Ir nekrietni bērnam apgalvot, ka kaut kas ir garšīgs, ja tu labi apzinies, ka tas tā nav. Veselīgam nav jābūt negaršīgam.
Esi godīgs, novērtē ēdienu un neļauj uzvarēt cukura un sāls bumbām, jo tās vienkārši garšo labāk!
/nginx/o/2020/02/06/12924596t1hcf84.jpg)
Ko tu vari darīt, lai motivētu bērnu ēst veselīgi un reizē arī garšīgi?
Nē, tiešām, nogaršo. Ja tava seja liecinās par to, ka ēdiens nav labs, tev nāksies piekrist bērnam un dalīties ar savu porciju, bet kas ir svarīgākais - viņi iemācīsies uzticēties tev brīžos, kad teiksi, ka ēdiens ir labs vai slikts.
Lielākajā daļā gadījumu uz šķīvja esošajiem dārzeņiem vienkārši nav garšvielu (kungs vien zina, kāpēc sāls un pipari reizēm vispār netiek pievienoti bērnu ēdieniem). Uzber mazu šķipsnu sāls, nedaudz olīveļļas, varbūt piparu un ēdiens būs baudāms!
Ja tu zini, ka tavam bērnam garšo, ka viņa burkāni ir vārīti vidēji mīksti, tad pirms pasūti, noskaidro, kā tie tiek gatavoti un pasniegti. Kad esi saņēmis atbildi, ir divi veidi: pasūti tos tieši tā, kā tu zini, ka tavam bērnam garšos vai maini pasūtījumu, ja esi drošs, ka viņš neēdīs. Ēdiena izniekošana ir arī slikts ieradums, ko nevajadzētu uztvert kā normu.
Vai viņiem garšo garneles? Vai šīs garneles nāk ar gardām, veselīgām piedevām? Lieliski, pasūti tās un dalies tajās vai ļaujiet viņiem pašiem izvēlēties tādu ēdienu. Tu vismaz būsi drošs, ka porcija būs laba, garšīga, bērns priecīgs un ēdiens netiks izniekots.
Ja ēdiens tiešām nav tas labākais ne garšas, ne skata ziņā, atzīsti to. Ja tie jau ir mazie niķi, tad, ko gan darīt - padalies ar savu porciju, lai vari izbaudīt vakaru.
Avots: Cookinglight
/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)