/nginx/o/2020/02/06/12924077t1hc86b.jpg)
Ja esi izlēmis savu uzturu veidot atsakoties no dzīvnieku izvelsmes produktiem, labākais veids ir sākotnēji izzināt, kādas ir tavas iespējas. Lai arī vegānu un veģetāriešu diētas daudzejādā ziņā ir līdzīgas, tām tomēr ir viena detaļa, kas būtiski tās atdala vienu no otras. Skaidrojam, kas īsti ir veģetārisms un kas vegānims.
Veģetāra uztura pamatnosacījumi.
Veģetārā diētā tiek izslēgta visa veida gaļa. Tie, kas praktizē veģetārismu, atturas no liellopa gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas un jūras veltēm (ir daļa veģetāriešu, kas tomēr lieto uzturā jūras veltes, viņus dēvē par peskatāriešiem).
Iemesli, kāpēc cilvēks nolemj ievērot veģetāro diētu ir dažādi, sākot no reliģijas principiem līdz personiskajiem uzksatiem attiecībā pret dabu un subjektīvām ētikas pamatnostādēm.
Dzīvnieku izcelsmes prdukti, piemēram, piens, jogurts, siers, olas un medus veģetārā uzturā ir iekļauti, bet pastāv izņēmumi.
Vegāniskā uztura pamatnosacījumi.
Lielākā atšķirība star veģetāru un vegānu uzturu ir tā, ka vegāni atturas ne tikai no gaļas, bet arī no jebkāda veida dzīvnieku izcelsmes produktiem. Vegāna ledusskapī neatradīsi pienu, krējumu, sieru, olas, arī medu nē.
Ir vairāki iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas vegānu diētu - daudzi no tiem siastīti ar veselību, tomēr populārākie iemesli ir nostāja pret vides aizsardzību un ētikas principu ievērošanu pret dzīvniekiem.
Dārzeņi, augļi, graudaugi, pupiņas, rieksti, sēklas veido lielāko daļu vegānu uztura.
Avots: Thekitchn
/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)