Ja ļoti gribās, tad mazliet var
Kad tu tikai centies pieradināt sevi pie jaunā režīma, nedrīkst paļauties uz to, ka viss sakārtosies pats pa sevi. Ko nozīmē ka ļoti gribas? Kad pienāk laiks, kad var?
Ir principiāla starpība starp cilvēku ar veselu mikrofloru un strādājošu hormonālu sistēmu, kurš vienreiz mēnesi apēd cepumu. Viņa organisms viegli tiks galā un bez problēmām turpinās dzert no rītiem smūtijus. Bet priekš cilvēka, kurā vēl joprojām notiek cīņa, tas nestrādā – baktēriju līmenī, hormonu utt. Tādam nestabilam organismam vēl nepieciešama disciplīna, ne dzelžaina, bet labestīga disciplīna.
Mēs ļoti bieži izraujam no konteksta iepatikušās domas. Mums māca – uzticies intuīcijai. Un mēs sakām – es gribu cepumu/saldējumu/makaronus, tas nav vienkārši tāpat, tātad man tas nepieciešams, es ieklausos sevī, uzticos savai intuīcijai, tātad es šodien to apēdīšu. Bet jātiek skaidrībā, kas tad īsti pieprasa to saldējumu. Tavs augstākais ES? Diez vai! Tie ir patogēnie organismi zarnu traktā, kuri pieprasa kaut-ko saldu un kaitīgu, tāpēc ka tā jau ir pierasts.Un hormoni saka – es gribu šo te kūkas gabaliņu, man ļoti vajadzīgs serotonīns pilnai laimei. Un sanāk apburtais loks. Tāpēc labāk turēt sevi rokās.
Lasi vēl:
Autors: Bonappetit.lv