Kategorijas

Recepšu kolekcijas

Saida

Saida ir mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni. Apakšžoklis nedaudz garāks par augšžokli, bet jaunām zivīm vienā līmenī ar to. Taustekļa nav. Trīs muguras un divas anālās spuras. Astes spura ir ar ieliekumu. Sānu līnija taisna, gaiša vai pelēka. Anālās spuras priekšējā mala ir vienā līmenī ar pirmās un otrās muguras spuras starpu. Mugura zaļganbrūna vai olīvkrāsā, sāni gaišāki, vēders sudrabaini pelēks. Zivs izplatīta Ziemeļatlantijā, Eiropas piekrastē no Biskaja līča līdz Grenlandei, Īslandei, Špicbergenai un Novaja Zemļai. Nozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā. Baltijas jūrā reta ieceļotāja. Saidas zvejo visu gadu, tomēr piemērotākais laiks ir no septembra līdz aprīlim. Saida uzturas galvenokārt pelagiālā līdz 200 - 250 m dziļumam, kur veido barus. Parasti saidas seko siļķu baram. Veic lielas nārsta migrācijas atklātā jūrā 100 - 200 m dziļumā janvārī - maijā. Ir plēsēja – planktonofāgs, galvenokārt barojas ar zivīm – tūbītēm, siļķēm, areāla ziemeļdaļā arī no moivām un pelaģiskajiem vēžveidīgajiem. Saidas gaļa ir nedaudz pelēkāka, taču garšas ziņā izteiksmīgāka nekā mencai, turklāt tās struktūra ir stingrāka, kaut gan to var pagatavot gluži tāpat kā mencu. To parasti tvaicē un cep. Saida tiek uzskatīta par labu proteīna avotu. Tā ir arī bagāta ar vitamīnu B 12 un selēnu, kas nepieciešams arī, lai saglabātu šķidruma līdzsvaru organismā.

Atpakaļ