"Atceros to jauko bērnības laiku, kad man kā mazam bērnam bija jāiet mammai līdzi sēnēs. Man varēja būt kādi 5-6 gadi, brālis vēl pa gadu jaunāks. Agri no rīta bija jāceļas, jo vēlāk sākas dunduru laiks. No rīta vēl vēss un jāčāpo kādi 7 kilometri. Rīta pusē pasēņojām un beidzot bija klāt tās ilgi gaidītās pusdienas! Sameklējām nogāztu koku, kur piesēst un mamma izņēma avīzē ietīto līdzpaņemto. Maizīte ar sviestu, saliktā dubultā, pāris vārītas oliņas, gurķis, tomāts un saldajā ābols. Šeit ļoti iederas teiciens – nu, kas var būt labāks par šo! Vienmēr šo stāstu atceros pēc sēņošanas un vienmēr bērni klausās, kā pirmo reizi. Tagad mēs darām tieši tāpat!" stāsta receptes un foto autors Uldis Grīnbergs.
