Šogad gadatirgū darbojās aptuveni 1500 tirdzniecības stendu, kas, izvietoti vienā rindā, veidotu piecus kilometrus garu joslu. No tiem aptuveni
850 stendi piedāvāja dažādus amatniecības un rūpniecības izstrādājumus, savukārt 650 specializējās pārtikas produktos.
Kopumā tika reģistrēti aptuveni 1200 tirgotāju, daļa no viņiem iegādājās vairākas tirdzniecības vietas.
Rekordliels apmeklētāju skaits
Šis gads iezīmējās ar rekordlielu apmeklētāju skaitu – simtiem tūkstošu cilvēku. Precīzāka statistika tiks iegūta, analizējot no putna lidojuma uzņemtos attēlus, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Kā ierasts, gadatirgus piesaistīja arī daudz ārvalstu viesu. No Polijas ieradušās organizētas tūristu grupas ar autobusiem, savukārt no Japānas atsteidzies kupls pulks ceļotāju, kuri īpaši iecienījuši šo pasākumu: grupa aizņēma pusi lidmašīnas.
Gadatirgū piedalījās pārstāvji arī no Latvijas, Ukrainas, Igaunijas, Čehijas un Ungārijas.
Ungāru delikatese iekaro apmeklētāju sirdis
Starp īpašajiem notikumiem jāizceļ arī Ungārijas vēstniecības organizētā dalība, pirmo reizi uz gadatirgu aicinot tradicionālo ungāru kürtőskalács (skursteņkūku) cepējus. Šis saldais kārums kļuva par apmeklētāju favorītu.
Latvijas pārstāvju dalība
Latviju šogad pārstāvēja aptuveni 80 tirgotāju ar 100 tirdzniecības vietām. No tiem apmēram 50 specializējās pārtikas produktu piedāvājumā, aicinot nogaršot kūpinātas zivis un gaļu, mājas maizi, sierus, tradicionālās konfektes “Gotiņa”, kā arī kaņepju un smiltsērkšķu izstrādājumus, marinētus dārzeņus un augļus.
Savukārt 30 Latvijas pārstāvji piedāvāja daudzveidīgus amatniecības izstrādājumus, tostarp koka darinājumus, rokām veidotas mēbeles, rotaslietas, etnogrāfiskos aksesuārus, vilnas izstrādājumus, keramiku un lavandas produktus, kas piesaistīja gan vietējo, gan ārvalstu apmeklētāju interesi.
Uzmanības centrā mākslinieki un dizaineri
Viens no šī gada tirgus jaunumiem bija īpašs uzsvars uz mūsdienu māksliniekiem un dizaineriem. Apmeklētāji varēja iepazīties ar jauno rotu meistaru, dizaineru un keramiķu darbiem, un starp tiem bija arī daudzi talantīgi Latvijas pārstāvji. Šī tendence liecina par tradicionālās amatniecības un modernās radošās industrijas veiksmīgu saplūšanu, padarot gadatirgu vēl pievilcīgāku plašai auditorijai.