Ķilava uz vai zem olas, rasols ar vai bez burkāniem, uzpūtenis pirms vai pēc piena. Šīm mūžīgajām un kaislīgām diskusijām pievienojusies vēl viena – piparkūkas cepot, milti jābārsta vai jāiztiek bez tiem? Krāšņi epiteti, praktiski padomi un speciālistu viedoklis. Vienaldzīgo nav!

Man ir diezgan vienalga, vai uzkulto uzpūteni liek bļodā vispirms un tad lej pienu, vai otrādi – vispirms piens, tad uzpūteņa kalns. Izrādās, var izdarīt nepareizi! Nostāja abām pusēm ir dzelžaina! Ak, jā, vēl arī tas, ka uzpūtenis vispār jāēd ar vaniļas mērci, tikai tā ir pareizi! Un piens jāpiedzer klāt! Par pareizo r*solu vispār nerunāsim!

Neaizmirsīsim arī pareizo speķpīrāgu anatomiju un to, vai ķilava jābāž zem olas vai jātupina olai virsū. Viss augšminētais man izraisa sirsnīgu un līdzcietīgu smaidu. Taču, ak vai, izrādās, ka arī man pašai ir viena joma, kur plakstiņš sāk raustīties un esmu gatava ar putām uz lūpām ielobēt, manuprāt, labāko variantu.

Un mans kulinārais Ahileja papēdis ir miltu līdzdarbošanās piparkūku cepšanas procesā! Nē, nepārprotiet, katrs var darīt kā viņam ērtāk, mīļāk un ierastāk. Taču, redzot