Leišiem ir cepelīni, itāļiem ņoki. Mēs nolēmām tos abus savienot, jo klimpās ir spēks! Mūsuprāt, sanāca atkārtošanas vērta recepte. Vienkārši, sātīgi un ar brīvu vietu improvizācijai. Šīs klimpas vienlīdz labi var būt kā pusdienu, tā vakariņu ēdiens.

Lielā bļodā ielietais šķidrums lēnām noslāņojās, tika noliets, un apakšā sastājusies ciete izgāzta uz pergamenta. “Varēsim vārīt ķīseli,” komentēja ome.

Nospiesto kartupeļu masu ome metās mīcīt, bagātināt ar piedevām un laida peldēties karstā sālsūdenī. Brīdī, kad klimpas kā tādi mazi pelēki kamoliņi sapeldēja virspusē, ome lēja klāt pienu. Tajā brīdī es un māsa jau stāvējām rindā ar šķīvjiem.

Īsts apvērsums mūsmājās sākās, kad pa blatiem nopirkām sulu spiedi! Tad atlika kartupeļus sagriezt un izspiest. Mīnuss – sulu spiede bija jāmazgā. Taču tas bija krietni vieglāk nekā rīvēt tupeņus.

Komentāri
CopyDraugiem Whatsapp Pinterest