“Tāpat kā īstais vīns pie maltītes nav dzēriens, bet gan garšu papildinājums, tā arī mērces galvenais uzdevums ir bagātināt ēdienu. No mērcēm galīgi nav jābaidās! Starp citu, arī ierastais kečups vai majonēze ir mērces, un tās noteikti nevajag novērtēt par zemu – ir tādi ēdieni, kuros neviena cita, pat visizsmalcinātākā mērce nespēj konkurēt ar šīm tik ikdienišķajām piedevām. Piemēram, frī kartupeļi un kečups vai ola ar majonēzi – tās ir dievišķas kombinācijas. Vienlaikus
jāpatur prātā, ka garša ir gaumes lieta, un nav tādu pareizo vai nepareizo variantu, ir jāmēģina un jāeksperimentē,” saka Rimi Gardēdis, šefpavārs Normunds Baranovskis.
Tādu zelta likumu, kas attiektos uz visām mērcēm, nav. Zināšanas par mērču gatavošanu, protams, palīdz, bet tas nav obligāts priekšnoteikums. Galvenais ir ievērot dažus pamatprincipus, lai mērce izdotos garda, arī brīvi improvizējot.
“Pats galvenais, kas jāzina, lai varētu gatavot improvizētas mērces, ir sastāvdaļu garšas – kas ir skābs, kas salds vai krēmīgs. Tad var uzjaukt jebko,”
iedrošina Normunds Baranovskis.