:format(webp)/nginx/o/2024/04/08/15989946t1h3948.jpg)
Debesmanna, uzpūtenis, uzputenis vai muss – sauc kā gribi, bet tā ir un paliek gardākā no putrām! Kādi knifi jāievēro, lai tas sanāktu īpaši gaisīgs? Trīs sastāvdaļas, pareizās proporcijas, un ceļojums bērnībā garantēts!
Esmu pārliecināta, ka par uzpūteņa nosaukuma pareizrakstību varētu uzrīkot līdzīgu šķēpu laušanu kā par rasolu un rosolu. Ja par pēdējo valodnieki ir vienojušies, ka pareizi ir rakstīt un teikt rasols, tad uzpūtenim klājas krietni labāk, jo tas drīkst būt gan uzpūtenis, gan uzputenis, un vēl tas drīkst sevi dēvēt arī par debesmannu. Jāteic, ka šo godu saldā putra izpelnījusies salīdzinoši nesen, jo kādreiz bija pieņemts, ka pareizi ir lietot vārdu uzputenis, jo putra tiek saputota, nevis uzpūsta (uzpūtenis). Es vienmēr esmu lietojusi to uzpūsto versiju, jo manā izpratnē uzpūtenis pūšas un uzpūšas tik liels, ka kāpj ārā no bļodas, nevis uzputojas. Manā pasaulē putojas olu dzeltenumi un baltumi.
No rabarberiem līdz dzērvenēm