Kāpēc nevajadzētu ēst iebojājušos ābolus?

Lai arī āboli kopumā ir veselīgi, ir būtiski zināt, kā no tiem uzņemt visvairāk vērtīgo vielu un kādos gadījumos tie būs neveselīgi.

Vislabāk ir sezonas laikā ēst svaigus ābolus ar visu mizu, iesaka uztura speciāliste Liene Sondore.

Vērtīgās vielas augļos ir tieši zem miziņas – piemēram, kvercertīns, florizīns galvenokārt atrodas ābolu miziņā, tam ir svarīga loma veselības saglabāšanā, pretiekaisuma procesos. Ieteicamā augļu un ogu dienas deva ir 200–300 grami, līdz ar to tie ir divi trīs āboli dienā, tāpēc ar apēsto augļu apjomu nevajadzētu pārspīlēt.

Taču, ja jums ir jutīgs gremošanas trakts, kairinātu zarnu sindroms vai reaģējat uz fruktozi – esiet uzmanīgi! Nereti kādam pēc ābolu apēšanas var būt vēdera pūšanās, gāzes un pat caureja. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties ar ārstu par konkrēto gadījumu. Iespējams pie vainas ir šķiedrvielas, fruktoze, bet katrs gadījums ir individuāls.

Uzturā noteikti nevajadzētu lietot bojātus augļus, arī izgriežot bojāto vietu, uzsver uztura speciāliste.

Bojātos augļos veidojas patulīns – dabīgas izcelsmes toksīns, kas izplatās pa visu augli un ir nemanāms mūsu acīm.

Patulīns var būt sastopams pārtikas produktos, īpaši skābajos, piemēram, ābolos (arī tomātos un skābajās ogās, bet tur tam būs zemāka koncentrācija).

Arī vārīt ievārījumus no bojātajiem augļiem nevajadzētu, jo patulīns karstumā nesadalās un paliek ēdienā. Šī paša iemesla dēļ bojātus ābolus neizmanto arī sulai un citu ēdienu un dzērienu pagatavošanai. Patulīns var iedarboties uz kuņģa un zarnu traktu, imūnsistēmu, nervu sistēmu un var veicināt kancerogēno slimību rašanos.