Vai varam tirgū noskaidrot dārzeņu un augļu izcelsmi?

Sākoties vasaras sezonai, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Centrāltirgū pastiprināti pārbauda augļu, dārzeņu un ogu izcelsmi. Un, ja tur ir rakstīts Latvija, Polija vai Lietuva, tad to apliecina dokumenti. "360TV ZIŅneši" šoreiz devās līdzi PVD inspektorei, lai paskatītos, kā tas notiek.

Lielākā uzmanība tiek pievērsta tām tirdzniecības vietām, kur tiek tirgota Latvijā audzēta produkcija. Dokumentos, kas pierāda izcelsmi, ir norādīta pat konkrēta vieta, kur produkcija tiek audzēta. Gurķu un tomātu vietējo izcelsmi zemnieki ir gatavi pierādīt, un ne tikai PVD inspektorei, bet arī pircējiem.

Gunita Balode, z/s "Dižskudras" pārstāve stāsta: "Cilvēki prasa, jā, ļoti daudzi. Jo viņiem ir maz uzticības. Mēs, zemnieki, nespējam konkurēt ar Polijas ievesto produkciju. Zemnieku tirgū ir maz, jo tas ir smags darbs, kas veicina šo dārdzību. Produkts ir dārgāks nekā ievestais, tāpēc arī konkurence ir lielāka."

Parādīt pircējam dokumentus – tā ir pārdevēja brīva griba, nevis pienākums. Taču, ja kādam pircējam rodas šaubas par produkcijas izcelsmes valsti, tad var rakstīt sūdzību PVD, un šo informāciju pārbaudīs inspektors.

Rīgas Centrāltirgū gan tāda apzināta blēdīšanās notiekot reti. Karīna Rūse, PVD pārtikas inspektore, stāsta: "Es nenoteiktu to kā šmaukšanos. Bieži vien tā ir pārdevēja neuzmanība. Jo saimnieks atved, pārdevējs steigā cenšas izlikt, un cenu zīmes viņi raksta ar rokām. Bieži ir tā, ka viņi nepaseko, bet nomainās izcelsmes valsts kādam no produktiem."

Vēl pa retam tiek uzieta krāpšanās ar apjomiem, kad tirgotais preču daudzums ir krietni lielāks par to, kas norādīts dokumentos. Piemēram, no kādas saimniecības Latvijā ir nopirkti 50 kilogrami gurķu, bet notirgots tiek trīsreiz vairāk. Skaidrs, ka tādā gadījumā vietējie gurķi tiek sajaukti ar ievestajiem.