Pārskatīt savus ģimenes tēriņus un rast iespēju ietaupīt – pie šāda lēmuma pēdējā laikā ir nonākusi ne viena vien mājsaimniecība. Ne tikai Latvijā.
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju meklē iespējas ietaupīt, iegādājoties pārtiku (1)
Faktiski visi Baltijas iedzīvotāji atzīst, ka seko saviem ikdienas tēriņiem ar mērķi tos samazināt. Kā liecina Rimi veiktā aptauja*,
galvenā izdevumu kategorija, kurā 48% Latvijas iedzīvotāju meklē iespēju ietaupīt, ir pārtikas iegāde.
Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji galvenokārt atsakās no saldumiem un uzkodām, savukārt igauņiem populārākā izvēle ir samazināt gaļas produktu daudzumu savā uzturā.
Pēc pārtikas kā citas aktuālās jomas izdevumu optimizēšanai Latvijas iedzīvotāji norāda apģērba un apavu iegādi (42%), kā arī izklaides tēriņu (38%) pārskatīšanu. Tikai pēc tam seko ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi, un kopumā šāds taupīšanas prioritāšu dalījums ir identisks visā Baltijā. Vienlaikus iezīmējas interesanta tendence, ka aktīvākās taupītājas ir sievietes, savukārt vīriešiem raksturīgi biežāk taupīt uz apģērba vai izklaides rēķina.
Latvijas iedzīvotāji norāda, ka galvenokārt savu pirkumu grozu samazina, atturoties no saldumu iegādes (37%), un daudz retāk bauda delikateses (33%), bet 30% samazinājuši gaļas patēriņu. Lietuvā situācija ir faktiski identiska, bet Igaunijā tieši atteikšanās no gaļas produktiem ir galvenais risinājums pārtikas tēriņu mazināšanai – šādu soli spēruši 40% igauņu.
Kopumā var redzēt, ka Latvijas iedzīvotāji iepērkas pārdomāti un pamatīgi izvērtē veikalu piedāvājumu, mazāk ļaujoties impulsīviem lēmumiem.
70% aptaujāto norāda, ka rūpīgi seko cenas un preču apjoma attiecībai, vienmēr novērtējot preces cenu par kilogramu vai litru.
Tāpat populāri ir kombinēt savu pirkumu sarakstu no dažādu veikalu tīklu piedāvājumiem – šādu taktiku izmanto 37% iedzīvotāju.
Savukārt ceturtā daļa pircēju savos grozos labprāt liek veikalu privātās preču zīmes produktus.
* Rimi Latvia aptauju “Baltijas iedzīvotāju ikdienas tēriņi un taupīšanas paradumi” 2024. gada janvārī veicis Norstat, aptaujājot 1003 Latvijas, 1004 Lietuvas un 1004 Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz74 gadiem.