Jau no mazotnes: kā bērnam mācīt ēst dārzeņus un augļus?

Viens no vecāku biežāk uzdotajiem jautājumiem ir, kā bērnus pieradināt ēst dārzeņus un augļus. Vecāki pat dažkārt saka, ka viņu bērnam dārzeņi negaršo vispār. Par to, kā šos produktus pasniegt, lai tie iegaršotos un tiktu apēsti vairāk, stāsta Rimi bērniem eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

Augļu un ogu iekļaušana bērna ēdienkartē

Parasti vismazāk grūtību ir ar ogu un augļu iekļaušanu bērna ēdienkartē – pat ja kādas ogas vai augļi mazulim negaršo, vienmēr atrodas vairāki, kas tīk un kļūst par regulāru uzkodu. Gan augļus, gan ogas var piedāvāt kā lielisku papildinājumu brokastīm vai launagam, kombinējot ar putrām, biezpienu, gatavojot smūtijus, vai ievārījuma vietā pasniedzot ar pankūkām.

Vecāki apgalvo, ka bērnam dārzeņi negaršo

Vecāki mēdz sūdzēties par to, ka bērni pavisam nelabprāt ēd dārzeņus, izvairās no tiem vai ēd ļoti ierobežotu dārzeņu klāstu. Bieži pie uztura speciālistiem vecāki vēršas pat ar paziņojumu, ka bērns neēd dārzeņus, jo tie viņam negaršo. Ko darīt?

Mēdz būt tā, ka pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem vecāki pārstāj bērnam piedāvāt dārzeņus. Piemēram, bērns ir atteicies pagaršot papriku vai pēc nogaršošanas pateicis, ka to neēdīs. Pēc pāris šādiem mēģinājumiem vecāki vairs neuzstāj, jo “bērns neēd”. Taču jāatceras, ka bērni bieži atsakās no jauniem un nezināmiem produktiem.

Lai bērns pierastu pie jaunās garšas, produkti jāpiedāvā nogaršot vismaz 8–15 reizes!

Tāpat jāpatur prātā, ka, piemēram, burkāns var negaršot termiski apstrādāts, bet svaigs var ļoti garšot! Savukārt, ja bērns atsakās no rīvēta burkāna, iespējams, labprāt to ēdīs, ja piedāvās to grauzt.

Pieradināšana pie dažādu dārzeņu ēšanas tik tiešām var prasīt vecāku pacietību. Jo nav tā, ka bērniem negaršo dārzeņi – protams, kāds no dārzeņiem tiešām var negaršot, taču lielā dārzeņu klāsta vidū noteikti atradīsies vairāki, ko arī izvēlīgs bērns ēdīs labprāt.

Rīcības plāns, lai dārzeņus iekļautu uzturā

• Piedāvāt visdažādākos dārzeņus. Lai bērns ēstu dārzeņus, tie jāpiedāvā visplašākajā klāstā, sākot ar burkāniem un dažādiem kāpostiem, beidzot ar kāli, selerijas kātu un baklažānu.
• Piedāvāt pagaršot, bet nespiest apēst. Lai bērns pierastu pie jauna dārzeņa savā ēdienkartē, to var nākties piedāvāt pat astoņas līdz piecpadsmit reizes! Ir ļoti svarīgi vienkārši to piedāvāt, nevis spiest ēst – pretējā gadījumā ar konkrēto produktu var saistīties negatīva pieredze un asociācijas.
• Dārzeņi jāēd visai ģimenei. Visus bērnam piedāvātos dārzeņus ir jāēd arī vecākiem, lai nerodas situācija, ka bērnam tos liek ēst, taču vecāki paši neēd. Arī šajā jomā vislabāk uz bērnu iedarbojas vecāku piemērs!

Kā dārzeņus pasniegt, lai tos apēstu vairāk?

Aicinājums vecākiem:

eksperimentējiet virtuvē!

Piemēram, gatavojot kotletes, tām var pievienot rīvētu kabaci, burkānus vai ķirbi. Ja bērns atsakās no svaiga vai vārīta ziedkāposta, var pagatavot ziedkāpostu plācenīšus vai ziedkāpostu steiku. Zupas ir ideāls ēdiens, kur “ieslēpt” visdažādākos dārzeņus, piemēram, kāli, seleriju, sīpolu un ķirbi.

Nereti vecāki stāsta, ka bērns ir ar mieru apēst sagrieztu gurķi vai burkānu, bet ja gurķis ir salātos kopā ar citiem produktiem, atsakās ēst. Jā, bērniem patiesi pastāv šāda īpatnība

– itin bieži mazie ēdāji grib zināt, no kā sastāv konkrētais ēdiens, un, ja ēdienā ir pārāk daudz sastāvdaļu, var atteikties no tā vispār.

Labs veids, kā veidot bērna izpratni par to, ka viens produkts var tikt izmantots daudzos ēdienos un dažādos veidos, ir iesaistīt bērnu ēst gatavošanas procesā. Piemēram, aicināt nomazgāt un sagriezt dārzeņus, veidot plācenīšus vai kotletes u.tml. Šādā veidā bērns ievēros, ka tā pati paprika, ko bērns parasti ēd sagrieztu strēmelēs, var tikt sagriezta kubiņos un ielikta salātos. Starp citu, parasti, ja bērns ēdienu ir gatavojis, labprāt to arī apēdīs.