Pieredzes stāsts ⟩ Kas notiek tirgū un kā jūtas vietējo labumu tirgotāji?

Sociālajā tīklā "Facebook" pamanījām Bauskas pusē saimniekojošās un Rīgas Centrāltirgus Zemnieku nakts tirgū satiekamās saimnieces Agneses Stikanes pārdomas par cilvēkiem un to, kas notiek tirgū. 

Kā smejas pati Agnese, varbūt vainīgs pilnmēness, varbūt vējainās dienas, ka noskaņojums cilvēkiem īgnāks un drūmāks, bet varbūt mums lieku reizi vienkārši katram priekš sevis der atcerēties, ka cieņa ir milzīga vērtība. Un, pat ja negribas pirkt vietējo vai pie konkrētā tirgotāja sev zināmu iemeslu dēļ, cieņai pret cita darbu būtu jāsaglabā. 

Publicējam nerediģētu Agneses Stikanes stāstu - situāciju un sajūtu aprakstu tirgū:

"Vakar [redaktora precizējums - 3. jūlijā] tirgū tik traka diena 🤦‍♀️ lietus, vējš, cilvēki (protams, es nesaku uz visiem 💛), īgni,piekasīgi. Brīžiem nolaižas rokas...

Ar visu sirdi dvēseli attiecos uz produkciju, ko tirgoju. Nevedam uz tirgu nedēļu noturētus un ūdenī izmērcētus gurķus. Bet...man tiek aizrādīts, ka mums nav svaigi gurķi 🤷🏼‍♀️ . Un aiziet nopērk pie pārpircēja, kurš nesen savus gurķus no tirgus noliktavām iznesis. Galvenais - izmērcēt!!!

Vakar uz galda kastē ir gurķi un pie galda kastē gurķi. Tā kaste, kas pie galda salija un iztukšojās pirmā 🤷🏼‍♀️ Savukārt, tā kas uz galda - neesot svaigi gurķi 🤦‍♀️🤦‍♀️🤦‍♀️ Un vēl ar pārmetumu - viņš labāk zinot 🤔

Tātad man pa godīgo no rīta lasītie gurķi jātirgo kā vecie pa puscenu? Vai jāiekrāj un jāved gurķi ūdens vannā? Tad varu prasīt pilnu cenu.

Visi gurķīši lasīti no rīta.... Ja būs iepriekšējās dienas, pateikšu!

Tantiņas nāk un spaida gurķus. Kad aizrāda - dusmīgi skatās. Bet kādi gurķīši paliks, ja tos katrs nāks un spaidīs?

Vīrs jau saka - "nespaidiet, cietāki nepaliks" Tantuks paceļ galvu un brīnās.

Ne ļauni mēs sakām, bet vairs jau savādāk nevar!

Pasakiet, kas notiek? Cilvēks vairs neatšķir dabīgu produktu... 😪

Ļoti izskatīgi arī poļu gurķi! Gluži kā Maksimā 🙈 Un zemnieku tirgū tikai pa 1€ kg.

Protams, ka izdevīgāk pārpirkt no Polijas, nekā no Latvijas. Tie tak vēl arī ilgāk būs uzglabājami 🤦‍♀️

Gurķim nav jābūt spīdīgam un visu dienu kārtīgu cietam (arī karstā, saulainā dienā)

Es nesaku, tikai par sevi. Arī par pārējiem īstajiem audzētājiem. Redzu, kā tas viss notiek! Žēl sevis un žēl citus.

Gribējās šo visu uzrakstīt...🥺

Vēl punktu pielika viena sieviete : fuj, tik mazus rabarberus neesmu redzējusi un vēl ar visām lapām .. Varbūt tie tomēr ir mārrutki? 🤦‍♀️

Foto ielieku kā izskatās mazgāti un kā izskatās nemazgāti gurķi. Kā izskatās mārrutki un kā izskatās rabarberi 🤭

Nu... Nav manos spēkos mainīt pasauli 🙈

❤️ Protams, mīļš paldies cilvēkiem, kas novērtē, paslavē mūs. Jo daudzi, nu jau patstāvīgie, pircēji saka labus un uzmundrinošus vārdus 🍀 🍀 🍀

Tieši dēļ Jums ir vērts darīt un darīt."

Agnese mums atklāj, ka ar tirgošanos un saimniecībām ir saistīta jau no bērnības, iespējams, tieši tāpēc šādi notikumi saimniecei ir kā duncis mugurā:

"Pa tirgiem jau braukāju bērnībā kopā ar tēti. Jo vecākiem arī bija sava saimniecība. Audzējām dārzeņus un vedām uz tirgu. Sākot savu personīgo dzīvi, vēl nedaudz turpinājām ar dārzeņu audzēšanu, bet tad ar vīru tomēr sākām strādāt algotu darbu. Vecākiem arī vairs īsti nebija spēka ņemties ar saimniecību. Vienā jaukā dienā ar vīru atbraucām uz to vietu, kur bija saimniecība. Skaista vieta pie upes. Viss aizaudzis, nekas vairs nenotiek. Vīram teicu: "Šī skaistā vieta ir aizaugusi..." Viņš to no sirds sadzirdēja, un mēs nākamajā pavasarī sākām darboties, sākām kopt vecāku īpašumu saviem spēkiem, turpinot strādāt algotu darbu. Tas gan bija vairāk nekā 10 gadus atpakaļ. Pamazām un uz priekšu. No aizaugušas upmalas tagad ir skaista sakopta vieta. Saimniecībā jau bija cidoniju lauks. Pieprasījums bija, un mēs sastādījām vēl 5 ha ar cidonijām.

Visu paspēt un izdarīt tomēr nepietiek spēka un laika, tāpēc aizgājām prom no algotā darba un nu jau piecus gadus stabili darbojamies tikai pa saimniecību, ieguldot saimniecībā visus iekrātos līdzekļus. Ar cidonijām rudenī arī vien nepietiek, lai iztiktu, tāpēc sākām audzēt arī dārzeņus vasarā. Pirms pieciem gadiem arī tētis aizgāja viņsaulē, kas lika vēl vairāk saņemties un darīt vairāk. Jo tētim šī vieta bija ļoti svarīga un mīļa. Tad nu es arī apsolījos, ka rūpēsimies. Dārzeņi nav lielas platības. Ir divas siltumnīcas ar gurķiem, gabaliņš ar sīpoliem, ķiplokiem. Dažādībai tirgū ir arī citi dārzenīši. Tā, lai pietiek pašiem un ir arī ko notirgot."