/nginx/o/2023/06/02/15363240t1h43c1.jpg)
Cilvēka maltītēm jābūt daudzveidīgām un sabalansētām, lai organisms saņem visu sev nepieciešamo. Un arī gaļai ir vieta ikdienas ēdienkartē, ja vien neesi izvēlējies veģetāru dzīvesveidu. Vistas un citu putnu gaļa dažā ziņā ir vairāk izceļama. Kopā ar uztura speciālisti Gunu Rijkuri skaidrojam, kāpēc.
Viens noteikti ir praktiskais aspekts jeb vistas gaļas pieejamība un tās salīdzinoši ātrā pagatavošana, kas mūsdienu steidzīgajā dzīvesveidā ir būtiski. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka to varam pagatavot visdažādākajos veidos un kombinācijās ar bagātīgu garšvielu daudzveidību un citu produktu papildinājumiem.
Taču tas nav vienīgais. Pārdomāts, sabalansēts un veselīgs uzturs ir vēl daži iemesli, kāpēc der atzīmēt vistas gaļu.
"Salīdzinoši ar sarkanās gaļas produktiem putnu gaļa ir liesāka, ar mazāku tauku saturu. Arī vairāk olbaltumvielu. Ja salīdzina tieši filejas gaļu, tad vistas gaļā to uz 100 gramiem produkta būs vidēji par 3-4 gramiem vairāk," norāda uztura speciāliste Guna Rijkure.
Vairāk analizējot vistas fileju, līdzās tam, ka tā ir vērtīgs olbaltumvielu avots (vidēji 23 g uz 100 g produkta), tās sastāvā ir aptuveni 73% ūdens un tikai 2 grami tauku, kas ir labs rādītājs, ja būtiska ir diētisku produktu izvēle.
Rūpējoties par sirdi un asinsvadiem, svarīgs aspekts ir zemais holesterīna līmenis.
Kā arī vistas filejā ir sava deva dzelzs, PP vitamīns, nātrijs, kalcijs, kas ir organismam nepieciešamas vielas.
Ja svarīgs ir nevis produkta diētiskums, bet gan, piemēram, dzelzs rezervju papildināšana, tad speciāliste izceļ tieši vistu aknas, jo 100 gramos šī produkta ir aptuveni 17,5 miligrami, kas ir vērā ņemams daudzums.
Būtiska lieta, ko atzīmē speciāliste, ir gaļas izcelsme un kvalitāte, kurai jāpievērš uzmanība, jo tas, kā putni tiek audzēti, ko tie lieto uzturā, atstāj ietekmi uz galaprodukta uzturvērtību un veselīgumu, jo īpaši, ja runa ir par populāro subproduktu - aknām. Kāpēc?
"Aknām ir organismu atindējoša funkcija, un viss, ko putns lieto uzturā, dodas cauri aknām, tāpēc ir būtiski, lai tā ir ekoloģiski tīra produkcija," uzsver speciāliste.
Veselības ministrijas izstrādātās veselīga uztura vadlīnijas iesaka izmantot "šķīvja principu", kurā puse šķīvja jāaizpilda ar svaigiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem vai augļiem, ceturtā daļa ar graudaugiem vai kartupeļiem, bet atlikusī daļa - ar olbaltumvielām jeb olām, gaļu, zivīm, biezpienu u.tml.
Viena porcija olbaltumvielu ir 80 - 100 gramu liesas gaļas, 100 - 140 gramu zivs, 1 glāze pākšaugu vai divas olas.
Zivi ēdienkartē vēlams iekļaut divas reizes nedēļā, taču sarkanie karogi ir izkārti sarkanajai gaļai, jo tās patēriņu vēlams ierobežot līdz 500 gramiem vienas nedēļas ietvaros.
Lai arī cik labs un vērtīgs ir produkts, ja nepārdomāti to gatavojam, efekts pārvēršas nevēlamā defektā.
Trīs būtiski faktori, kuri jāņem vērā, gatavojot vistas gaļu un arī citus produktus, lai tie būtu pēc iespējas vērtīgāki:
Gatavošanas metodes: sutināšana, sautēšana, tvaicēšana, vārīšana ir labākās izvēles, lai galarezultāts ir organismam draudzīgs. Lieliski palīgi ir arī karstā gaisa friteri, cepamie maisiņi un sutināmie trauki, kas ļauj pagatavot maltīti ar pēc iespējas mazāku pievienoto taukvielu daudzumu.
Piedevas: miltu un rīvmaizes panējums papildina produktu ar nevajadzīgām kalorijām, kā arī paaugstina degšanas un kūpēšanas risku, kas savukārt veicina kancerogēno vielu rašanos ēdienā.
Garšvielas: priekšroka jādod garšaugiem, pipariem un garšvielām, ierobežojot sāls pievienošanu.
Īpaša uzmanība jāpievērš tik ļoti iecienītajiem gatavajiem garšvielu maisījumiem, kas nereti papildināti ar garšas pastiprinātājiem, kas izcels produkta garšu un liks apēst vairāk. Kā arī jāpievērš uzmanība sāls daudzumam, lai nav tā, ka pieber garšvielas un vēl papildus uzber sāli, tādējādi palielinot risku ēdienu pārsālīt un diennaktī uzņemt vairāk sāls nekā nepieciešams.
Raksts tapis sadarbībā ar putnu fabriku "Ķekava".
