Kā arī vistas filejā ir sava deva dzelzs, PP vitamīns, nātrijs, kalcijs, kas ir organismam nepieciešamas vielas.
Ja svarīgs ir nevis produkta diētiskums, bet gan, piemēram, dzelzs rezervju papildināšana, tad speciāliste izceļ tieši vistu aknas, jo 100 gramos šī produkta ir aptuveni 17,5 miligrami, kas ir vērā ņemams daudzums.
Būtiska lieta, ko atzīmē speciāliste, ir gaļas izcelsme un kvalitāte, kurai jāpievērš uzmanība, jo tas, kā putni tiek audzēti, ko tie lieto uzturā, atstāj ietekmi uz galaprodukta uzturvērtību un veselīgumu, jo īpaši, ja runa ir par populāro subproduktu - aknām. Kāpēc?
"Aknām ir organismu atindējoša funkcija, un viss, ko putns lieto uzturā, dodas cauri aknām, tāpēc ir būtiski, lai tā ir ekoloģiski tīra produkcija," uzsver speciāliste.
Cik daudz ēst?
Veselības ministrijas izstrādātās veselīga uztura vadlīnijas iesaka izmantot "šķīvja principu", kurā puse šķīvja jāaizpilda ar svaigiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem vai augļiem, ceturtā daļa ar graudaugiem vai kartupeļiem, bet atlikusī daļa - ar olbaltumvielām jeb olām, gaļu, zivīm, biezpienu u.tml.
Viena porcija olbaltumvielu ir 80 - 100 gramu liesas gaļas, 100 - 140 gramu zivs, 1 glāze pākšaugu vai divas olas.
Zivi ēdienkartē vēlams iekļaut divas reizes nedēļā, taču sarkanie karogi ir izkārti sarkanajai gaļai, jo tās patēriņu vēlams ierobežot līdz 500 gramiem vienas nedēļas ietvaros.
Kā veselīgu nepadarīt kaitīgu?
Lai arī cik labs un vērtīgs ir produkts, ja nepārdomāti to gatavojam, efekts pārvēršas nevēlamā defektā.