Pupu vārīšana nav nekāda raķešu zinātne, tomēr nereti rezultāts liek vilties – miziņas plaisā, ir neglīti sačervelējušās, pupas ir pārāk cietas vai gluži otrādi - tik mīkstas, ka izšķīst. Kā izvārīt pupas, lai tām būtu gan skaisti gluda miziņa, gan ideāla konsistence un lieliska garša?
“Nezinām, vai ir tāds “pareizi”, bet padalīsimies, kā to darām mēs, jo mums sanāk,” teic māsas Rūta Beirote un Santa Meļķe no ZS Zutiņi saimes, atklājot pārbaudītus knifiņus.
Pieredzējušās saimnieces skaidro, ka ir pat veseli četri iemesli, kādēļ pupiņas pirms vārīšanas ir jāizmērcē ūdenī:
“Ja pupiņas iemērcam, tās sasūc sevī ūdeni sāk dīgt, rezultātā mainās to sastāvs un pupiņās rodas daudz jaunu, vērtīgu vielu,”
norāda Rūta. Viņa iepriekš izmērcētas pupiņas liek ūdenī un vāra mīkstas. Kad pupiņas ir teju gatavas, ūdenim pievieno sāli, pavāra vēl 5 minūtes, nokāš un atstāj atdzist zem vāka. Tā dzesējot, nesaplaisā pupu miza. Kā arī sāls pašās beigās nodrošina saldu pupiņu viduci ar sāļu miziņu. Rūta teic, ka, šādi vārot, īpaši gardas sanāk lielās kāršu pupas.
Santas iecienītā pupiņu vārīšanas metode ir nedaudz atšķirīga: izmērcētas pupiņas liek vārīties, kad nāk gatavas, ūdenim pievieno sāli un noņem no uguns atdzist.
Tikai tad, kad pupiņas atdzisušas, ūdeni nokāš. Santa skaidro, ka šādi vārītām pupām būs mīkstāka miziņa, tādēļ šī metode ir īpaši laba tumšas krāsas pupiņām.
Pēc nokāšanas pupiņas būs ar krēmīgāku tekstūru un lieliski garšos salātos.
Vaicātas par to, kādas kļūdas tiek pieļautas, vārot pupiņas, saimnieces norāda uz divām, no kurām vajadzētu izvairīties:
Lai sanāk un labi garšo!
