/nginx/o/2020/01/27/12898738t1h2301.png)
/nginx/o/2022/12/02/14998547t1he308.jpg)
Kad dzirdam vārdu Francija, pirmais galvā nāk Eifeļa tornis, sieru kalni un, protams, bagetes un kruasāni. UNESCO paziņojis, ka franču bagete, iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Franči gavilē: UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta bagete
🔴 BREAKING
— UNESCO 🏛️ #Education #Sciences #Culture 🇺🇳 (@UNESCO) November 30, 2022
New inscription on the #IntangibleHeritage List: Artisanal know-how and culture of baguette bread.
Bravo #France 🇫🇷!
ℹ️ https://t.co/n5nd2IfvLJ #LivingHeritage pic.twitter.com/MINHjuVffK
Sagaidot oficiālo lēmuma pasludināšanu, franču delegācija ir sajūsmā!
UNESCO has just made the French baguette part of the Intangible Cultural Heritage of humanity, and the French delegation is wildin out there pic.twitter.com/s1UbutiVBZ
— Jules Darmanin (@JulesDrmnn) November 30, 2022
Bagete ir viens no franču virtuves stūrakmeņiem jau 100 gadu. Bagetes vēsture ir leģendām apvīta. Viena leģenda vēsta, ka Napoleona Bonaparta armijas maiznieki izdomājuši gareno formu, lai karavīriem būtu vienkārši maizi aizbāzt aiz zābaka stulma un ēst, kad nu sanāk. Citi, visdrīzāk jau austrieši, gan apgalvo, ka bageti izgudrojis austriešu maiznieks Augusts Zangs. Bet lai nu Vīnei paliek valši, kūkas un šniceles, bagete pieder Francijai un ir neatņemama daļa no tās vēstures, kultūras un šarma.
<
/p>Īsta franču bagete tiek gatavota tikai no miltiem, ūdens, sāls un rauga. Bagetes mīklai 15 līdz 20 stundas jārūgst no 4 līdz 6 grādu temperatūrā. Mazās franču maiznīcas, kas bieži ir ģimeņu bizness vairākās paaudzēs, sūri grūti cīnās, lai aizsargātu tirgu no rūpniecisko maiznīcu un lielveikalu bagetēm. Tās tiek raudzētas un ceptas ātrāk, lielākos daudzumos un tirgotas daudz lētāk, nekā to var atļauties ģimenes maiznīcas. Franču bagetes cena ir apmēram viens eiro. Ja Francijā to kaut kur pārdod par 30 centiem, ziniet – tā nav īsta franču bagete un kaut kur, kādā mazā ģimenes maiznīcā kāds baltiem miltiem noputējis maiznieks noskumst.
Ak, tas klusais, apetītelīgais, daudzsološais kraukšķis, kad svaigi ceptai, vēl siltai bagetei nolauž galu... Tādā iekosties ir īsta bauda – kraukšķīga garoziņa, maigs, balts mīkstums... Vēl tikai vajag gabaliņu neganti aromātiska siera, glāzi vīna un burvīgu kompāniju un – olalā, dzīve tomēr ir tik skaista!